lēnām pieņemtu modeli A (baidos, ka ar blīkšķi sajuktu prātā, bet, nez, vai viss tā uzreiz uz galvas krīt), ar prieku atmetot nu jau vairs nebūtisko no modeļa B

(Reply to this) (Thread)

nē, tur jau tas joks, ka kļūdains ir nevis tas, kas ir "nebūtisks" modelī B, bet tas, kas tajā ir būtisks, tas, kas ir paša modeļa pamatā. tu nevari "lēnām pieņemt, ka Dievs neeksistē un atmest nebūtisko no Dieva eksistences", ja visa tava dzīve ir balstīta uz domu par to, ka Dievs eksistē. vismaz šī "lēnā un mierīgā" pāreja man liekas neiedomājama. t.i., ja tā ir apzināta, neapzināti jau tie modeļi mainās, maitas, pirms tu paspēj apjēgt, kas notiek.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

njā, patiešām. sākumā pāreja nav mierīga. bet - es taču nevaru būt pārliecināta par divām pretējām un būtiskām lietām. manuprāt, runa ir par to, ka jebkurai pārliecībai līdzi nāk šaubas. Tad, ja man pārliecinošāks škistu modelis A, tad es apzināti kautu nost savas šaubas. mēģinātu sevi apmuļķot, lai patīkamāk, vieglāk (nezinu) dzīvot - tā to var nosaukt, bet var arī teikt un sajust - ka tas modelis A ir patiesība. khe, abstrakta runāšana :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, abstrakti tas ir tad, kad runājam par "abstraktiem modeļiem". tajā brīdī, kad tu, vislaik būdams pārliecināts, ka esi "labs cilvēks", saņem daudzus pārliecinošus pierādījumus tam, ka esi zemisks maita, tas nav ne abstrakti, ne patīkami, un izvēle starp "OK, es esmu maita, nošaut jūs visus!" un "es esmu laba, jūs visi esat stulbi idioti" nav tā patīkamākā.

// mana konkrētā izvēle, protams, ir par citu jautājumu, bet tas tā.

(Reply to this) (Parent)