|
Janvāris 6., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 21:51
ja pieņem, ka eksistē divi pretēji pasaules modeļi, un tu dzīvo vienā no tiem,
un šie modeļi ir balstīti uz vienkāršu pretstatu principa (kā jau tas mēdz būt pretējiem modeļiem):
Dievs ir/nav, brīva griba pastāv/nepastāv, pasaule ir reāla/iluzora,
vai arī vienkāršāk:
es esmu labs/slikts cilvēks, viņš/-a mani mīl/nemīl, es varu/nevaru sasniegt savus mērķus,
un, ja tev būtu daudz pārliecinošu pierādījumu par labu pasaules modelim A, kamēr tu dzīvo un visu savu eksistenci balsti pasaules modelī B,
ko tu darītu? vai tu pieņemtu kā patiesu pasaules modeli A (kurš ir pārliecinošāks, bet sagrauj tavu līdzšinējo dzīvi lauskās), vai arī izmisīgi mēģinātu pielāgot pasaules modeli B līdz tādai pakāpei, ka tas kaut cik iekļautu esošos pierādījumus, bet vairs nebūtu īpaši pārliecinošs?
baidos, ka es nodarbotos (nodarbojos) ar modeļa B pielāgošanu līdz bezjēdzībai. vismaz ciktāl runa ir par tām pamatidejām, kas ir manas šībrīža aktualitātes, pārējās, protams, var mainīt pēc patikšanas.
lai arī ir jau vēl trešā versija: apzināties, ka patiess ir modelis A (kuram ir vairāk pierādījumu), bet dzīvot atbilstoši modelim B (kas piešķir tavai eksistencei jēgu). dubultdoma, mokoša eksistence, bet toties saglabā ilūziju, ka esi patiess pret sevi. (ja nu tava pasaules modeļa pamatos ir doma, ka tu esi patiess pret sevi; bet varbūt reālāks un pierādāmāks ir modelis, kurā patiesums pret sevi nav iespējams?)
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |