Nu tā jau tas vien ir. Tie kuru viedoklis radikāli atšķiras no viduvējā mietpilsoņu viedokļa automātiski pieskaita pie jukušajiem vai sabiedrībai bīstamajiem un izolē. Ar tiem viedokļiem ir tā pat kā ar visām pārējām lietām uz šīs pasaules, kad viss balstās uz garākā krāna principa, nav svarīgi cik tavs viedoklis ir smalks un empīrisks, tā pat visiem tīkamāks būs kaimiņu Jurkas viedoklis, jo viņam ir tehnikuma beigšanas apliecība, un balss tembrs seksīgāks.

(Reply to this) (Thread)

tas jau vēl būtu pofig, t.i., netraumē mani īpaši tas, ka vieni viedokļi tiek atzīti vairāk kā pārējie, neskatoties uz to, kurš ir pareizāks un krutāks, kurš ne.
mani vairāk traumē tas, ka "plurālisms" veicina galvenokārt vienaldzību pret citu viedokli, paštaisnumu un absolūtu nevēlēšanos "mainīties uz augšu", jo visi viedokļi ir vienlīdz labi, vienlīdz atzīstami un vienlīdz "pareizi".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aizgāja doma arī līdz manīm, paskatījos vārdnīcā: "Plurālisms - Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā un citās jomās."

Mja, bet kas tad būs tas etalons, pēc kura mērīt, kur notiek "mainīšanās uz augšu" a kur uz leju. Tik pat labi kaut kāda veida intelektuāla izaugsme var tikt uzskatīta par degradāciju, jo ness līdz ar sevīm zināmas pašdestruktīvas tieksmes. Varbūt Traktorists Koļa, kurš mīl iedzert pa 200 gramiem, un sadot pa purnu Latviešu cūkām, tajā pašā laikā esot aktīvs eiroptimists, ir jau pacēlies uz pašas augstākās uzskatu attīstības pakāpes. Jo kā nekā viņš pārgudros vervelētājus, kurus dzird pa radio arī uzskata par muļķiem, tā pat kā iespējams es domāju, ka viņš ir aprobežots indivīds.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, man jau tas princips ir vienkāršs: par cilvēka krutumu liecina viņa spēja analizēt sevi, savus uzskatus un mainīties. t.i., nav tādas konstantas "augstākās attīstības pakāpes", uz augstākās attīstības pakāpes atrodas tas, kas spēj mainītis.

jeb, kā tika rakstīts Pārmaiņu grāmatas komentāros (vai tamlīdzīgā literatūrā): tā kā pasaule visu laiku mainās, tad ikviens, kas paliek sastingušā pozīcijā, nevis saglabā savu līmeni, bet atpaliek.

a traktorists Koļa, kura uzskati ir pilnīgi sastinguši, ir baigi OK, traktorists Koļa ir dabas parādība. kaitina tie, kas imitē domāšanu, bet patiesībā nedomā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

...un patiesiibaa arii nemaz negrib domaat

(Reply to this) (Parent)

Par mainīšanos piekrītu, tas jau arī pēc dabas likumiem atbilst "Izdzīvo tas kas spēj adaptēties, tb ir mainīgs" Gribētos jau vēl kādā aspektā oponēt, bet nenāk nekas prātā uz sitiena.

Bet paskatoties uz šo situāciju ne tik plašos mērogos, kaut arī Koļam ir sava veida degradācijas pazīmes, viņš nemainās. Bet iespējams, ka viņš ir tā pat kā krokodīls uz pārējās dzīvības uz zemes attīstības fona, kas nav mainījies gadu tūkstošiem ilgi, bet vēljoprojām nav izmiris. Iespējams, ka ir sasniedzis sava veida attīstības tupiku un pēc savas būtības ir laimīgs, jo nemainās, jo, manuprāt, mainīšanās ness līdzi ar sevīm arī vairākus negatīvus faktorus. Iespējams, ka apstāšanaš sniedz laimi, a kam citam izņemot laimi ir vērtība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nujā, es jau arī regulāri apskaužu visus traktoristus Koļas :)
un mainīšanās nav nepieciešama, lai pastāvētu - galu galā amēbas nav mainījušās hvz cik ilgi, un akmeņi vēl ilgāk. mainīšanās ir nepieciešama just for the fun of it. vienkārši tāpēc, ka man tas sagādā prieku, kaifu un interesi. un pierāda pasaules krutumu / Dieva daudzveidību, ja mēs atļaujamies runāt par Dievu.

un jā, cilvēks, kas mainās, nav konstanti laimīgs, laimīgam cilvēkam vispār ir grūti mainīties. (jo laime ir apstāšanās, nu, tas Fausta izteiciens "ak, mirkli, apstājies, tu esi skaists!", laime ir nevēlēšanās doties tālāk.)

bet man laime laikam nav galvenā vērtība, nē. ja es jūtos ilgstošu laimīga, man sākas trauksmes un disharmonijas sajūta. patoloģiski, es zinu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tātad var nākt pie secinājuma, ka tie kuri atrodas meklējumu procesā vienkārši apskauž tos, kuri savu viedokli jau ir atraduši. Un cenšas inficēt laimīgos cilvēkus ar savām pārdomām, kurām nevar redzēt ne gala, ne malas.

Bet par to "Laime ir nevēlēšanās doties tālāk" biju dzirdējis vairākkārt dažādās interpretācijās, bet daļēji izpratu tikai tagad, visticamāk, ka katram pašam ir pie visiem šiem secinājumiem jānonāk, lai tos dziļāk izprastu, jo savādāk tie paliek atmiņā tikai un vienīgi kā skaisti vārdi, bez nekādas izpratnes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jājā, tā viš i, par abām piezīmēm.

bet nu tos, kas ir Patiesi Atraduši Savu Viedokli, nekādi svārstīgi un šaubpilni kretīni tik un tā no viņu dzīvēm neizsitīs, tā ka ir OK.

(Reply to this) (Parent)

Nu mani nepaarliecinaas neviens ka ir taada absoluutaa patiesiiba, ka pastaav absoluutais labums vai ljaunums u.tml.

(Reply to this) (Thread)

nu, tās "augstākās patiesības" droši vien atrodas tajos pašos plauktos, kur Dievs. tāds imaginārs lielums, kuru var pieņemt vai atmest, kā nu kurā brīdī ir atbilstošāk domāšanai & dzīvošanai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"tāds imaginārs lielums, kuru var pieņemt vai atmest" shitas ir labs :)

(Reply to this) (Parent)