|
Decembris 20., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 13:04 - viedokļu plurālisms, vai?
šitā te es izdomāju vakarnakt pirms aizmigšanas.
reku, viedokļu plurālisms, kas tiek uzskatīts par vienu no labākajiem pasākumiem iekš mūsdienu politiskās sistēmas, da i vispār mūsdienu sabiedrībā ir pieņemts kā princips arī savstarpējās attiecībās. pietiekami ilgi man likās, ka tas ir ļoti sakarīgs princips - tajā formā, kādā mana mazā, naivā galviņa bija to sapratusi.
t.i., mans priekšstats par v.pl.: tā ir apziņa par to, ka ikvienam cilvēkam ir cits viedoklis, dzīves skatījums, priekšstati utt., ka nav "vienīgās & absolūtās patiesības" (vismaz ne tādas, kuru spētu formulēt viens cilvēks), ka ikvienam cilvēkam būtu jāapzinās, ka viņa viedoklis var būt kļūdains.
v.pl. atsevišķu sabiedrības elementu izpratnē: apziņa par to, ka ikvienam cilvēkam ir cits viedoklis, no kā viņi izsecina nevis to, ka nevienam nav līdz galam taisnība, bet to, ka taisnība ir visiem, ka ikviens viedoklis ir vienlīdz pareizs, akceptējams un par labu atzīstams.
viedokļu plurālisms darbībā, mans skatījums: saskaroties ar atšķirīgu viedokli, vajadzētu mēģināt to izprast, atrast šī viedokļa pozitīvās un negatīvās puses, salīdzināt ar savu viedokli, atrast kļūdas savos secinājumos, nepieciešamības gadījumā mainīt savu viedokli - un šim procesam būtu jābūt abpusējam. rezultātā būtu iespējams tikt vaļā no pilnīgi aplamiem priekšstatiem un kļūdām, kuras pats neesi pamanījis (un rezultātā pasaule kļūtu labāka, haha.)
v.pl.darbībā, atsevišķu-elementu-skatījums: ikviens viedoklis ir vienlīdz cienījams un pareizs, tāpēc tev nebūs norādīt uz kļūdām manos priekšstatos un izteikt piezīmes par manu stulbumu. ja tu nespēj pieņemt manu taisnību, tad tā ir tava problēma, nevis mana. (praksē tas nozīmē: ja es uzskatu, ka man ir jānosit tava vecmāmiņa, tad tas ir mans viedoklis, kurš ir tikpat pareizs kā tavi priekšstati par to, ka vecmāmiņai tomēr būtu jādzīvo, un, ja tu nespēj pieņemt šīs manas idejas, tad tas liecina tikai par tavu egocentrismu un paštaisnumu.)
viss jau būtu ļoti jauki, ja šo atsevišķo elementu nebūtu īpaši daudz; kaitinoši, bet pamācoši. bet padomā: kas gan tādam vidējam aritmētiskajam stulbenim ir vieglāk - mēģināt analizēt un vērtēt savu un citu viedokli vai automātiski pieņemt, ka viņa viedoklis ir tikpat pareizs kā pārējie? mēģināt mainīties vai pastāvēt uz savām tiesībām nemainīties? atzīt savas kļūdas vai paziņot, ka šīs kļūdas ir tikpat pareizas un taisnīgas kā jebkas cits? mēģināt izprast citus vai atmest ar roku, jo tāpat jau nekam nav īstas nozīmes šajā katram-sava-taisnība pasaulē?
|
Reply
|
|
|