Par pašapziņu gan. Varbūt arī par to nepieķeršanos savam ego. Zinu tik, ka pasaule kļūst vienkārša, kad pārņem lielais pofigisms, un tad tik saproti, cik viegli dzīvot, ja nedomā, ka tu ne tāds, kā vajag jeb esi iedomājies, kādam vajadzētu būt.

(Reply to this) (Thread)

nujā, man pēdējā laikā gan pofigs par sevi ir daudz lielāks nekā pofigs par citiem.
t.i., pofig, vai es esmu tāda vai šitāda, bet traumē, ja citi nav ;) (kas droši vien ir tas pats, tikai izvērsts otrādi, nomaskēts.)

vai arī vienkārši pievēršu pārāk daudz uzmanības citiem cilvēkiem.

(Reply to this) (Parent)