|
Novembris 30., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 11:03
Jebkurai īpašībai būtu jābūt tev piemītošai tieši tik lielā mērā, lai tu tās esamību nemanītu vispār. Lai šī īpašība būtu white noise, esoša, bet tavu pasaules redzējumu neizkropļojoša.
Gudrība, skaistums, labsirdība, izpalīdzība un visas pārējās labās īpašības: ja tās cilvēkam piemīt pārāk maz, tad nevajadzīgi daudz laika tiek patērēts, domājot par to, vai es esmu gudrs-skaists-labsirdīgs-izpalīdzīgs-whatever, un cik visi pārējie ir krutāki nekā es,
un otrādi, ja šīs īpašības piemīt pārāk daudz, tad traumē (vai sagādā tukšu prieku) fakts, ka pārējie nav tik gudri-skaisti-labsirdīgi-izpalīdzīgi-whatever.
Un salīdzināt sevi ar citiem (vai citus ar sevi) - tā ir izteikti tukša un bezjēdzīga nodarbe. Jo nemaina taču neko - ne tevī, ne citos.
Varbūt šeit ir runa par pašapziņas līmeni. Vai samērību. Vai vienkārši - nepieķeršanos savam ego.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |