Dārgais, es to jau kādu mēnesi apzinos. Un tas nebūt nepadara situāciju vieglāku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tad ņem piemēru no manīm un cīnies!
es to jau ilgu laiku apzinos ;))....
pašiem vien ir jatiek galā,
redzi es neiestajos kļūdas pēc psihologos, tapēc tagad nemaku nodefinēt, bet varu tikai pateikt, ka jācīnās un viss :))))...tukši vārdi, bet iekšējā balss nemelo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet kā tieši tu cīnies? kādas ir metodes? to, ka jācīnās, zinu pati :/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

balansēju sevi.
svari. palabi, pa kreisi.
kad nosverās pa labi ir smaids, kad nosverās pa kreisi asaras (ja ne ļaunāk)
regulēju šos svarus, neļauju tiem šķiebties tikai pa kreisi.

tas ir tas pats, kas pēc labā seko sliktais un otrādi, nemitīga cirkulācija, nekas nav miera stāvoklī...un Tev tas pats, jo ja Tu neapzinātos to, kas ar Tevi notiekās, tad būtu jau savādāk..bet ja apzinies, tad viss kārtībā un tiksi galā...vienkārši ir jaiemācās ar sevi rīkoties;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lūk, lūk, te jau mēs tuvojamies lietai.
Es jau nojaušu atbildi, bet anyway:
kas ir tas, ko tu liktu svaru otrā kausā? Ja vienā pusē ir destrukcija, iznīcināšanas vēlme?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

domu, ka Tu paliec tāda pati kā vairums, kurš ir izvelējies vieglāko ceļu.
pajautā celtniekam, ko viņam ir vieglāk izdarīt, celt vai jaukt?...labs celtnieks ceļot jaunu māju tur ieliks iekšā savu sirdi, to darīs ar mīlestību, bet ja jauks, tad jauks, gruvešiem tak nekāda starpība ir un paliek gruveši.

tici vai ne, bet es zinu visas atbildes, labojums, jūtu. bet vienmēr ir tas bet, kurš mani moka....kaut kāda neganta barjera kautk ur starpā.

izlasi manu ierakstu pirmspēdējo, kurš rakstīts darbā...lūk, tur mani svari bija ideālā stāvoklī. bet pat tik daudz nav vajadzīgs, pietiek ar sabalansētību. ne par daudz, ne par maz.

ir jāsajūt. cepuri nost, ja spēsi pat vairak kā tikai sabalansēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

zini, reizēm man ļoti gribas būt tādai kā vairums. jo vairums tomēr more-or-less tiek galā ar sevi. bet arī tas man neizdodas :/

jā jā celt un ar mīlestību.
tikai joks ir iekš tam, ka, liekas, ir tikai viens, ko es varu celt, un to es negribu celt. aj, tam visam vajag vairāk paskaidrojumu, es mēģināšu saņemties un uztaisīt.
stulbi tas viss ir, bet beidzot taču jātiek ar to galā saprātīgiem līdzekļiem - jo līdz šim vienmēr ir bijis tā, ka es uzlaižu kaut ko gaisā un ar klusām cerībām un izmisumu domāju - nu, lūk, tas arī būs uzlaists gaisā. bet ne vella, dzīvo un spirinās, šodien pavisam dzīvs :/

(Reply to this) (Parent)