Oktobris 23., 2004
| 23:58 es biju aizmirsusi, ka atvērties ne vienmēr nozīmē - atplēst sevi kā brūci. es biju aizmirsusi, ka atvērties var arī tā, kā pumpuri veras. un tas ir gandrīz nesāpīgi. gandrīz tikpat sāpīgi kā palikt pumpurā.
|
Comments:
Shaaadi teksti man patiik:)
aa Tu ar esi pie neta neveelies paplaapaat kaadaa chataa?
Par vēlu tu nāc (es iemetu tekstiņu un gāju gulēt), bet vispār - chat.delfi.lv sēžu kā honeybee, kādā chanā parādos stipri reti, izmanto /whois honeybee & /query honeybee.
labāk atvērties nekā palikt aizvērtam.
..teica zoodārza īpašnieks un izlaida brīvībā lauvas, čūskas un leopardus.
....labāk atvērties. ...es esmu sācis aizvērties!
visiem-visiem aizvērties? tas gan naff labi, jo pēc tam ir ļoti grūti atvērties kaut vienam. tad tas viens riskē dabūt pusgada emocijas pār savu galvu, un pilnīgi bez savas vainas.
un vispār, aizveroties pavisam, ar laiku sāk mocīt klaustrofobija. ieslēdz pats sevi šaurā istabiņā, atslēgu izmet pa logu un, sarāvies stūrītī, drebēdams klausies savos sirdspukstos, kas skan kā bumba ar laika degli.
nu redz, labāk atvērties nekā aizvērties :).... vieglāk ir būt slēgtam, jo tad mazāk visa kā...bet es labāk izvēlos to grūtāko, jo tas atalgojās...;) jo viss sliktais reiz pāriet, un pretēji.... nu tas tā... man patīk atvērti cilvēki....
Nu, atvērtībai jau arī ir sava robeža, viens brīdis, kad cauri tev var iet jebkurš, kad visas tavas domas un emocijas ir iztirgojamas un paņemamas, un tad tu esi tukšs un aizveries labprātīgi. Vai arī tad, kad tu - tāds atvērts - pēkšņi dabū pa seju no labākajiem draugiem, no tiem, kam esi uzticējies. Vai arī tad, kad tu - tāds atvērts - kļūsti apnicīgs, un nevienam tava atvērtība nav vajadzīga. Vai arī tad, kad cilvēki, kurus tu mīli, grib tevi redzēt aizvērtu, ne atvērušos. (Lai arī tas ir diskutabls jautājums - vai sūtīt viņus nafig vai paklausīt.)
te jau izpaužās cilvēka nieciskums... viņam ātri apnīk, viņam gribās kādu apganīt, nodot.
zinu tikai to, ka jūtu balsi no iekšienes, un tā ir par atvērtību...
cilvēka bailes...atvērts cilvēks tiek izmantots, atvērts civlēks tiek piesārņots...un viņš ir spiests pakļauties visam pelēkajam, pārējiem nelaimīgajiem. ziedošam ziedam ir janovīst.
kā Tu domā vai banālums un naivums(normas robežās, ja cilvēks to sevī apzinās) ir slikts....? es uzskatu, ka nē....
jājā, manī arī šitā balss ierunājās pa ilgiem laikiem :) ziedošam ziedam ir vai nu jānovīst, vai jānes augļus, bet pēdējais jau ir saistīts ar (hm) citu pumpuru atvēršanos, uzziedēšanu un spēju (hm) dot un saņemt. nē, banālums un naivums nav nekas slikts, pasargdies, viss patiesais parasti ir banāls un naivs, tā vienkārši ir tik augsta atkailinātības pakāpe, ka tu vairs nespēj maskēties aiz krutiem tekstiem. no otras puses, banālums un naivums ir tik viegli atdarināms, ka var ātri piekrāpties. |
|
|