|
Oktobris 24., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 13:10
Nu, atvērtībai jau arī ir sava robeža, viens brīdis, kad cauri tev var iet jebkurš, kad visas tavas domas un emocijas ir iztirgojamas un paņemamas, un tad tu esi tukšs un aizveries labprātīgi.
Vai arī tad, kad tu - tāds atvērts - pēkšņi dabū pa seju no labākajiem draugiem, no tiem, kam esi uzticējies.
Vai arī tad, kad tu - tāds atvērts - kļūsti apnicīgs, un nevienam tava atvērtība nav vajadzīga.
Vai arī tad, kad cilvēki, kurus tu mīli, grib tevi redzēt aizvērtu, ne atvērušos. (Lai arī tas ir diskutabls jautājums - vai sūtīt viņus nafig vai paklausīt.)
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |