- Griež krūmus (lej puķes, urbina degunu, whatever).
- Kāpēc?
- Nu, citādak izaug pārāk lieli (nokals, deguns paliek pilns)
- A kāpēc?
- Nu, lai smuki būtu (der visiem variantiem). Ēd putru.
Mani nevar laist tieši tādēl, ka man atbildēšana nesagādatu problemas. Taču tādas noteikti rastos jautātājam. Iedomājos, kas par pasaules skatījumu būtu tādam nelaimīgajam bērnam, kas atstāts manu skaidrojumu varā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

doch
ir baigā atšķirība starp šitā veida atbildēm un tām, ko tu atbildi savam bērnam. es pieļauju, kad tev tāds būs, tu tāpat mocīsies ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja vinjai buus, tad tikai no manis

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jozefs, tad man nebūs.
Piedod, es šodien nomocīta, sabesīta zaraza.

(Reply to this) (Parent)

Cerams. Cerams. Nu, bet tajā laikā, kad pie manis kādu nedēļu nodzīvoja mana divarpusgadīgā māsīca, tad tā mūsu dialogi ari izskatījas. Viņa mani neieredzēja. Abet žel. Man gan viņa patika.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kaa ta nebuus? Tu negribi no manis beernus?

(Reply to this) (Parent)

viņai vienkārši negaršoja putra ;)

(Reply to this) (Parent)