un es ar to pašu vislaik...
nē, bet smieklīgākais parasti ir, kad tu pamet barā kādu domu, par kuru tu domā, ka tu viņu domā. tāda.. plastmasas sajūtu izraisoša doma. un tad nu saskrien un plēšas ap to, izsaka dažādus moralizējumus un dusmīgi mēģina no tā visa kaut ko izkampt. bet tu sēdi, sūc aliņu un vispār jūties aizmirsis, ka ko tādu kādreiz domāji.

(Reply to this) (Thread)

šitais ir tipisks piemērs. un jocīgā kārtā man tas patīk, t.i., štukot kaut ko, atrast perfektu definīciju, papriecāties par to, kā tā saulītē mirguļo, tad atstāt ceļa malā un doties tālāk. lieks smagums tomēr. bet ir cilvēki, kam obligāti jābūt Pastāvīgiem Savos Uzskatos, kas uzskata gandrīz vai par kriminālnoziegumu to, ka tu šodien vairs nedomā tā, kā domāji vakar.

"tavai galvai jābūt ļoti smagai, ja tu tajā glabā tik milzīgu akmeni"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

heh, a tas viss gadījumā nav šizofrēnijas priekšvēstnesis :D domas un uzskati beigās fragmentējas un dezintegrējas līdz tādam līmenim, ka galvā rodas mentāla putra. un tā pamazām prātiņā sāk sabiezināties jaunas un absolūti pretrunīgas personības.
bet principā "šitais" tipa idejas mani personīgi nekad nav saistījušas. kaut kā šādas domas liekas bezjēdzīgas, kā šķidrais uz asfalta un tās var ģenerēt tiešām parasta sporta pēc. nu nesaredzu es visās tajās ideoloģijās par mīlestībām, sievietēm, vīriešiem un tamlīdzīgiem subjektiem jēgu. tas liekas pārāk personīgs temats un vienīgais sakarīgais dialogs šādā tematikā spēj veidoties tikai pašam ar sevi, savām emocijām. nu es vismaz domāju, ka es tā domāju... :]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

gan jau ka ir šizofrēnijas priekštvēstnesis. bet kāda vaina, vismaz ir ar ko parunāt par savām īslaicīgajām domām/emocijām, un ir zināma cerība, ka tas cilvēks sapratīs tavu izteiksmes veidu. tas nekas, ka nepiekritīs pašai domai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu nez. kad mums tiesu psihiatrijā "rādīja" šizofrēniķi pēdējā slimības stadijā, mana apziņa kā tāds kucēns ieskrējā tālākā stūrī un klusām drebēja. bet nu, kam vajadzīga debīlā apziņa, kad tev galvā tik daudz draugu, tavā palātā dzīvo Voloģa Putins un tu esi apveltīts maģiskām spējām izārstēt Voloģu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ne visi, kas 5dienas vakaros iedzer alu, kļūst par alkoholiķiem.
šizoīdam prātam piemīt ne tikai risks kļūt par šizofrēnisku prātu, bet arī augsts radošais potenciāls, spēja ģenerēt idejas utt. utml.. un arī spēja totāli sadrāzt attiecības ar praktiski jebkuru cilvēku :)
bet tāda normālcilvēka etalona jau tik un tā nav, tā ka atliek tikai pieņemt savas dabiskās novirzes un gūt no tām maksimumu. nafig cīnīties ar šizofrēniju, ja tā rezultātā tu dabūsi novirzi kādā citā lauciņā?

// kā tas ir, vai tiešām tiek uzskatīts, ka psihopāts ir pazaudējis apziņu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas tiesa par to radošo. mums tiesu psihiatrijas lekcijās pat izteica teoriju, kad visi izgudrotāji un progresa virzītāji ir smagākā vai vieglākā formā sirguši ar šizofrēniju: "neviens normāls prāts nespētu izgudrot datoru". bet nu sava taisnība tur ir. jebkurš progresa pakāpiens galu galā ir novirze no iepriekšējās normas.
nezinu par psihopātiem, bet tas cilvēks ar šizofrēniju pēdējā stadijā, kurā bija piecas personas, turklāt trīs no tām sievietes, neko saprotamu un sakarīgu gandrīz vai arī nepateica. pilnīgs verbāls haoss. šizofrēnijai attīstoties spēja loģiski un strukturēti spriest degradējas. kaut kā tā laikam tas bija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pieļauju, ka viņam pašam tā nelikās :) vai tas gadījumā nav vnk "izmainīts apziņas stāvoklis", kad apziņa principā strādā, bet strādā pēc pilnīgi citiem principiem kā pārējiem cilvēkiem - un cilvēks tiek atzīts par psihopātu tajā brīdī, kad pārtrūkst pēdējās saiknes starp viņa un pārējo cilvēku apziņu - un attiecīgi mēs neesam psihopāti tikai tāpēc, ka esam vairākumā. demokrātija, odnaka.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams, ka viņi ir mazākums. visai loģiski. šizofrēnija ir slimība. degradējoša slimība. apmēram kā vēzis. tieši tā pat var runāt par vēža slimniekiem kā mazākumu, jo viņiem redz šūnas darbojas citādāk. tieši tā pat ir ar šizofrēniju, kuras rezultātā tiek izjaukta un degradēta nevis fiziska, bet garīga struktūra un citādi darbojas nevis šūnas, bet apziņa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kas ir "degradācija"?
vēzis noved pie drīzas nāves, vai tad šizofrēnija arī?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

degradācija? hmzz. šajā kontekstā tā varētu būt kādu dzīvbas procesiem nepieciešamu elementu izzušana. diez vai šizofrēniķis izdzīvotu, ja tiktu pakļauts dabas likumiem, nevis slimnīcas kārtībai un medikamentu iedarbībai. tieši tā pat vēža slimnieks neidzīvotu bez onkoloģiskas tehnikas palīdzības.
šizofrēnija noved pie garīgas nāves, pie tā ka tiesa tevi atzīst par rīcībnespējīgu. šaubos vai smags šizofrēniķis spētu iziet to pašu IQ testu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas ir jājautā lordam, man liekas, ka IQ varēja būt arī ļoti OK.
droši vien jā, nevarētu izdzīvot mūsdienu pasaulē, bet mūsdienu cilvēks nevarētu izdzīvot džungļos. tāpēc ka ir advancēts un kruts un izgudrojis mājas & mašīnas & hvz ko vēl ne. varbūt šizofrēniķi ir nākamā attīstības pakāpe ? :)

da es tikai spekulēju, kā tu saproti. bet atšķirība tomēr ir, jo vēzis pēc būtības ir neradošs & labuma no viņa nekāda, bet tāds šizofrēniķis - vismaz sākumstadijā, līdz brīdim, kad zaudējis jebkādu kontaktu ar citiem - var būt ļoti radošs un kruts sabiedrības attīstībai.
vai, teiksim: šizofrēniķi ir sabiedrības smadzenes. smadzenes neizdzīvotu bez vēdera, sirds un visiem pārējiem orgāniem, bet tas jau nenozīmē, ka smadzeņu attīstība liecina par degradāciju.

// off - vedu bērnu pastaigā - bet labprāt pastrīdēšos arī pēc tam :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es ar tagad vedu pastaigā savu bērnu, bet tikai to citu, iekšējo :)

(Reply to this) (Parent)