lai pārveidotu, ir jāiznīcina tas, kas ir bijis, vai tad nav skaidrs? pārbūvējot māju, tu iznīcini viņas iepriekšējo formu. tāpat arī mīlestība - vispirms iznīcina, un tad, ja rodas kaut kas jauns, tas rodas tāpēc, ka zārks jau nevar palikt tukšā.

/ es gan šobrīd gribētu, lai nerodas. nekas. jauns. lai paliek tikai nekas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja Tev ir mājas pamati, sienas, logi, durvis - tad ienākot, Tu nokrāso durvis, pieliec mēbeles, pieliec aiskarus. Tu taču neizdausi vecās durvis, lai ieliktu tur jaunas? Ja vecās vēl ir labas :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nokrāsojot sienu, es iznīcinu tās iepriekšējo krāsu
Ieliekot logus un durvis, es iznīcinu vēja ceļus
Piekarot aizkarus, es iznīcinu skatiena ceļu no iekšpuses uz ārpusi & otrādi
Ievietojot telpā mēbeles, es iznīcinu tukšumu un atbalsis

Jā, ne vienmēr tiek iznīcināts viss - bet tikai tāpēc, ka arī mīlestība ne vienmēr ir visaptveroša

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tev ir kaut kāds negatīvisms šodien uz to mīlestību :)
Kāpēc neskaties uz to visu no otras puses? No gaišās? Visam, kam ir sākums ir arī beigas un viss, ko mēs darām ir bezjēdzīgs, jo no tā nekas nemainās lielos vilcienos :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

doch
izlasi sarunu ar lago pie šī paša ieraksta :P

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vispār, ja tā padomā, tad mīlestība - iznīcina, tā radot vietā, rada, kaut ko iznīcinot.
Sākums un gals - dzimšana un nāve - brīvība un saistības...
Un tā bez gala. Pilnīgākie pretstati

(Reply to this) (Parent)