|
Septembris 13., 2004
 | 14:03
vēl joprojām priecīgi. šausmīgi nepierasta sajūta - šitā blandīties apkārt ar smiekliem, kas ieperinājušies krūtīs. pie tam bez jebkāda loģiska pamatojuma, t.i., tikai ar iekšēji loģisku pamatojumu.
akjā, es tak redzēju mierīgu, harmonisku un droši vien arī laimīgu ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) savaadaisu. tas vien var uzlabot garastāvokli un izvilkt no visām bēdām. pat ja es nebūtu jau pirms tam izvilkusies pati.
un stulbeņi, protams, ir radīti 1) tāpēc, lai pasaulē būtu arī kāds cilvēks, kuram viss par visu ir skaidrs, 2) tāpēc, lai tiem, kam nekas nav skaidrs un attiecīgi ir daudz vairāk problēmu, būtu par ko brīnīties un uzjautrināties.
tas bija ar mīlestību, protams. ("ar" es teicu, nevis "par" ;) pati savu tekstu izlasīju nepareizi)
kopš kura laika es "stulbeni" definēju kā "cilvēku, kam viss ir skaidrs"? // jocīga un lēkājoša šodien
|
Comments:
Vai viņš (savādaisU) mēdz būt arī nemierīgs?? :)
Atshkjiriiba, iespeejams, nav taa uzreiz manaama, bet es to uzreiz piefikseeju... Staasta vinjsh man par peedeejaa laika notikumiem (pieziime: milziigs prieks man par jums) un neleekaa apkaart, neuzbaazhas ar jautaajumiem tip iz seerijas "ko tas vareetu noziimeet", nemokaas shaubaas un zemaa pashveerteejumaa - gruuti to preciizi formuleet, katraa zinjaa tas bija pavisam citaadi kaa vienmeer. taa, it kaa vinjsh peekshnji buutu pieaudzis (nu, dzimshanas diena kaa nekaa). un izstaro mieru; es peedeejaa laikaa esmu juutiiga pret shaadaam lietaam - un vinjsh staigaaja kaa iekurta pliitinja :) |
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
