:D nē, mīlestība... tas, kas saucas mīlestība, nepāriet... pāriet kaisle un iemīlēšanās... mīlestība protams var transformēties naidā, bet mīlestība joprojām parliek... a naids bez mīlestības pastāvēt nevar...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

naids (agresija) kā sasalusi mīlestība.

(Reply to this) (Parent)

...a ud bez mīlestības pastāvēt nevar... :D

a vispār man ārkārtīgi patika ob kaut kur atrastais citāts: "mīlestība ir tas, kas paliek pēc iemīlēšanās"...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu nav gluži taisnība.. mīlestība un iemīlēšanās ir pavisam dažādas lietas, kā jau bija minēts - iemīlēšanās - 0,5 (mazāk ir kaisle) - 2 gadi, mīlestība - uz mūžu...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ņemot vērā atmiņas īpatnības, nekas nav mūžīgs. Vai pastāv mīlestība, ja par to neatceries? Ja neaktualizē atmiņas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja Tu to neatceries apziņā, tad tas vienalga paliek bezapziņā... un bezapziņā arī mīli... bet ilgstoši mīlot bezapziņā sākas neirozes, var būt arī psihozes un daudz kas cits... so, labāk tomēr atcerēties... a aizmiršanas process kā tāds ir vienkārši informācijas iztīrīšana no apziņas...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neesmu īpaši kompetents, bet dzirdēju kaut kur par atmiņas fizioloģisko pamatu. Kur rodas ķēdes un izjūk ķēdes. Vienotas versijas viņiem visiem, gan šķiet, vēl nebija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas ir fiziologu viedoklis, kas protams arī ir ļoti būtisks un kuru es ļoti respektēju, jo tādas lietas, kā neiropsiholoģija un psihofizioloģija man pēdējā laikā ir kļuvušas sevišķi mīļas... bet es šajā jautājumā vairāk atbalstu psihoanalītiķu viedokli... atmiņas procesi vēl nav pilnībā izpētīti, tāpēc ir grūti par tiem spriest fiziologu pieejas... bet arī fiziologi piekrīt, ka informācija var tikt izdzēsta vienā smadzeņu daļā un pārrakstīta uz citu (nu apmēram kā pārmest failu uz otru loģisko disku)... no apziņas uz bezapziņu... un tad jau apziņā arī izjūk ķēde...

(Reply to this) (Parent)