Man radās tāds iespaids, ka atēšanās process ir abpusējs - ne tikai tev literāti piegriezušies, bet arī tu viņiem :P.
Sorre, esmu neganta, bet izskatījās, ka tu diezgan izmisīgi klīsti starp kompānijām, kuras tevi diezgan cītīgi ignorē.

(Reply to this) (Thread)

vīnogas ir skābas. tāpēc, ka nevis galotnē, bet pazarēs. sauli nedabūjušas un pašas bez sava siltuma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Uh. Šitā metafora jau bija sarežģītāka par latviešu politiķu lietotajām. :P
Bet mēģināšu iejusties un teikšu - brīnums ir divpusējs process. Patiesi Fascinējošo tev neviens uz paplātes nepasniegs. Un - ir jau superviegli spriest, kas tām vīnogām vainas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pasniedz gan man Patiesi Fascinējošo. daudz. tā, ka man parasti pietrūkst motivācijas piespiest sevi meklēt to tur, kur tā nav jau pašā sākumā. un tev varbūt ir superviegli spriest par to, kas man ir/nav viegli, bet no iejušanās tur nav ne smakas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tad pasniedz vai nepasniedz? Par ko tad bija runa? Taču par to, ka nepasniedz. :))
Ak, piedodiet, Jūsu majestāte, es vismaz cenšos.
Un par smakām nu gan cilvēkiem, kuri mazgājas reizi gadā uz augstiem svētkiem, vajadzētu runāt mazāk. :)

(Reply to this) (Parent)

vot, pa muti tev, shelly, apzināti un publiski kādu aizvainot ir zemiski un gļēvi, sorre esmu neganta

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Dod man pa muti.
Dod man pa muti, aizstāvot cilvēku, kas burtiski pāris dienu laikā izmainīja savu attieksmi pret mani no "tu man esi tik mīļa, tik mīļa" uz "man tā meitene nekad nav patikusi". Dod man pa muti par to, ka es diedelējos viņas mīlestību un cerēju atgūt sapratni, bet saņēmu tikai apmelojumus, aizvainojumus un intrigas.
Dod man pa muti tāpēc, ka es visa šī dēļ nez kāpēc esmu nikna. Dod man pa muti, jo man tā dēļ sāp tik ļoti un tik ilgi kā vēl nekad.
Dod man pa muti. Jo es jau esmu tā zemiskā, es jau esmu tā gļēvā.
Es gaidu.
Un es nesitīšu pretim.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet vai tad šādas situācijas parasti nerisina izrunājoties? vai norobežojoties, ja sāp tik ļoti? vai viens ļaunums var uzvarēt otru ļaunumu? vai arī esmu stulba romantiķe?

neesu jau tev mamma :) vienkārši sadusmojos, vai tad nedrīkst? vismaz šeit, kur viss ir tikai ilūzija, arī shelly un arī teeja. neesmu nevienam tiesnesis, vienkārši izmantoju neta doto brīvību skaļi lamāties par situācijām, kuras savukārt sāp man. proti, nekonstruktīvām un tomēr stratēģiskām riebeklībam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)))
Cik simpātiski. Tev šķiet, ka viss šis būtu aizgājis tik tālu, ja dažs labs nebūtu bēdzis no iespējas elementāri parunāt vēl tajos sensenajos laikos, kad debesis bija zilākas, zāle zaļāka un es - pavisam mīlīga.
Teeja, teeja.

(Reply to this) (Parent)