Dod man pa muti.
Dod man pa muti, aizstāvot cilvēku, kas burtiski pāris dienu laikā izmainīja savu attieksmi pret mani no "tu man esi tik mīļa, tik mīļa" uz "man tā meitene nekad nav patikusi". Dod man pa muti par to, ka es diedelējos viņas mīlestību un cerēju atgūt sapratni, bet saņēmu tikai apmelojumus, aizvainojumus un intrigas.
Dod man pa muti tāpēc, ka es visa šī dēļ nez kāpēc esmu nikna. Dod man pa muti, jo man tā dēļ sāp tik ļoti un tik ilgi kā vēl nekad.
Dod man pa muti. Jo es jau esmu tā zemiskā, es jau esmu tā gļēvā.
Es gaidu.
Un es nesitīšu pretim.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet vai tad šādas situācijas parasti nerisina izrunājoties? vai norobežojoties, ja sāp tik ļoti? vai viens ļaunums var uzvarēt otru ļaunumu? vai arī esmu stulba romantiķe?

neesu jau tev mamma :) vienkārši sadusmojos, vai tad nedrīkst? vismaz šeit, kur viss ir tikai ilūzija, arī shelly un arī teeja. neesmu nevienam tiesnesis, vienkārši izmantoju neta doto brīvību skaļi lamāties par situācijām, kuras savukārt sāp man. proti, nekonstruktīvām un tomēr stratēģiskām riebeklībam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)))
Cik simpātiski. Tev šķiet, ka viss šis būtu aizgājis tik tālu, ja dažs labs nebūtu bēdzis no iespējas elementāri parunāt vēl tajos sensenajos laikos, kad debesis bija zilākas, zāle zaļāka un es - pavisam mīlīga.
Teeja, teeja.

(Reply to this) (Parent)