nju nez, man ar trauksmi ir tā, ka tas, ka es zinu, kā ir būt bez, nenozīmē, ka mana eksistence "bez trauksmes" nav pārsātināta ar "ok ok ok tagad izdarīsim tā, lai nav trauksmes" vai "ok šis ir tas, ko es varu un kas man nesagādā trauksmi, neiešu tur, kur ir trauksme un būšu normāla, nevis superdiversa"

un es gan neesmu spečuks par mood disorders, bet tas viens, ko es esmu papētījusi, ir visnotaļ "alternatīva smadzeņu fizioloģija visu laiku", nevis "mums te bija epizode, pārgāja, tagad atkal esam normāli"
t.i., nosacīts "normalitātes" stāvoklis, protams, ir iespējams, bet tas nenozīmē, ka visas smadzenes nav neirodiversas arī tad, kad cilvēks "uzvedas normāli" & lifehacks, kas ļauj šo "normalitāti" uzturēt un saglabāt, absolūti nosaka "normalitātes" posmu uzvedību pat vairāk nekā "epizožu" posmus.

līdzīgi kā, nez, ja cilvēkam nav kājas, tad tu neteiksi, ka viņš ir pilnīgi normāls tad, kad guļ, un kļūst par bezkājainu tikai tad, kad stāv

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, visam te piekrītu, vienkārši tas ir tas, kā es esmu sapratusi to vārda lietojumu, pat ja tā definīcija nav gluži bulletproof.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ah
sorry par toni

nu, t.i., "neirodiverss" basically ir tipa "pierunāsim sabiedrību akceptēt nekaitīgus-un-potenciāli-noderīgus atšķirīgos, un lai tie, kuri ir atšķirīgi atsevišķos posmos vai veidos, kas citiem liekas bīstami vai šausmīgi vai dehumanizējami, paliek nākamie rindā, pofikkkk?

(Reply to this) (Parent)