|
Februāris 16., 2005
 | 12:06
Bet nopietni - kāpēc tik daudzi ļautiņi kontaktējas ar cilvēkiem, kas viņiem nepatīk? Nevis reizi divos mēnešos - kaut kādu ārēju apstākļu dēļ - bet regulāri?
Kāpēc ir tā, ka cilvēki skaitās draugi (?), bet, tikko otra nav klāt, tā uzreiz sākas paņirgāšanās par šo personāžu?
Garlaicība? Vēlme paturēt savā tuvumā cilvēku, kuru tu kaut kādā veidā ietekmē?
( u.t.t. )
|
 | 12:14
Poll #6089 vēlreiz par to pašu
Open to: All, results viewable to: AllVai tavu regulāri sastopamo cilvēku lokā ir tādi, kurus tu tur paturi galvenokārt tāpēc, ka izjūti savu varu pār viņiem? Cik daudz? Vai tu pārdzīvotu, ka viņi no tavas dzīves pazustu?
|
 | 15:06 - kvalitāte vs kvantitāte
Reku, izdomāju pamatojumu tēzei, ka gudri cilvēki ir nelaimīgāki par muļķiem (es nezinu, vai tā ir, bet tāds viedoklis pastāv).
Ja mēs definējam "gudru cilvēku" kā tādu, kam ir ļoti maz ilūziju/aplamu priekšstatu, un muļķi kā cilvēku, kuram ir ļoti daudz ilūziju/aplamu priekšstatu, tad - ja gadījumā kāda no šīm ilūzijām sagrūst, tad muļķim paliek vēl daudz ilūziju, uz kurām balstīties, bet gudrajam - tikai dažas, tātad vienas ilūzijas sagrāve muļķim nav liels zaudējums, bet gudrajam sabrūk puse pasaules (jo īpaši, ja ņem vērā to, ka gudrais cenšas salikt savus priekšstatus vienotā sistēmā, tātad viena priekšstata atņemšana iedragātu praktiski visu pasaules modeli).
( u.t.t. )
|
 | 17:03
Tajā ZPD, ko meitene no Bauskas bija rakstījusi par mani, viens no pielikumiem ir "8. klases skolnieku interpretācija par Ievas Melgalves prozu “Kā es gaidīju pavasari jeb Ledussirds”." Traki daudz, un 8. klase ir 8. klase, bet diezgan daudzi manī kaut ko aizķēra.
( šis tas atlasīts )
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
18 (47.4%)