Novembris 27., 2004

10:29 - Jautājums par Dievu Pieņemot, ka eksistē Dievs vai kaut kas, ko varētu apzīmēt ar šo vārdu... Viens no būtiskākajiem jautājumiem pēdējā laikā: vai šim Dievam piemīt personība? ( u.t.t. )

(15 teica | man šķiet, ir tā...)

12:52 vīrieši mīl "trauslas" sievietes, jo "trauslas" sievietes pazemo sevi ar savu nemitīgo saucienu pēc aizstāvības, rūpēm un gādības. un vīrietis zina, ka var atļauties pazemoties viņas priekšā, jo pat tad, ja viņš būs zemāks par zāli, sieviete agri vai vēlu būs vēl zemāka, un visa tā spēle ir sacenšanās par to, kurš vairāk pazemosies. vai pazemos otru. nemitīga pašvērtības devalvācija, līdz tu vairs neatšķir sevi (un savu mīļoto cilvēku) no mēsla. tas viss tikai tāpēc, ka pietrūkst drosmes spēlēt spēli "kurš uzlidos augstāk". tas viss tikai tāpēc, ka vieglāk ir pazemoties nekā augt. tas viss tikai tāpēc, ka vieglāk ir pārvērst savu spēku vājumā nekā vājumu spēkā. un NĒ, es nerunāju par īstu trauslumu, par neviltotu ievainojamību, par atklāšanos otram tiktāl, ka dedzina katrs pieskāriens, katrs elpas vilciens. es runāju par viltoto trauslumu, kas balstās nemitīgos melos, kas ir tikai trausluma maska, zem kuras slēpjas naida pilns vieplis, un zem šī viepļa - nākamais melu slānis. es runāju par cilvēkiem, kas neatpazīst sevi zem savām maskām. es runāju par cilvēkiem, kuru sejas ir sapuvušas zem kārtu kārtām saliktām maskām.

(5 teica | man šķiet, ir tā...)

14:02 - ..un vēlreiz par Dievu Labojums (piebilde) attiecībā uz Dievu kā personību: nē, es nespēju pieņemt uzskatu, ka Dievs-ar-personību varētu būt neatkarīgs no cilvēkiem. Starp cilvēkiem un Dievu pastāv simbiotiska mijiedarbība. Katrā attīstībās posmā gan cilvēce, gan individuāls cilvēks redz Dievu atšķirīgi, un Dieva ietekme uz viņa dzīvi ir atšķirīga. Dievs (da vispār jebkas) nevar ietekmēt mani, pats neietekmējoties no manis; Dievs, kas neietekmē mani un manu dzīvi - nu labi, varētu būt tāda teorētiska konstrukcija, bet praktiski tai nav nekādas jēgas. Dievs attīstās paralēli tam, kā attīstās priekšstats par Dievu, viņš iegūst arvien vairāk slāņu, apvienojot sevī visu, kas ir bijis (tāpat kā es esmu gan tā, kas es esmu tagad, gan atbalsis no tā, kas es biju, kad biju bērns, kad biju pusaudze, tajā pašā laikā neesot tāda pati, kāda biju). Tajā pašā laikā Dievs nav tikai spoguļattēls, tāpat kā mēs neesam tikai spoguļattēls. Šīs attiecības ir abpusēji radošas; mēs radām Dievu un viņš rada mūs katrā brīdī. // nē, ir palicis vēl kaut kas nenotverts, pārāk vienkāršs šis formulējums.

(8 teica | man šķiet, ir tā...)

22:35 - ;) Kuce, pie kājas!

(9 teica | man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi