Novembris 27., 2004
| 12:52 vīrieši mīl "trauslas" sievietes, jo "trauslas" sievietes pazemo sevi ar savu nemitīgo saucienu pēc aizstāvības, rūpēm un gādības. un vīrietis zina, ka var atļauties pazemoties viņas priekšā, jo pat tad, ja viņš būs zemāks par zāli, sieviete agri vai vēlu būs vēl zemāka, un visa tā spēle ir sacenšanās par to, kurš vairāk pazemosies. vai pazemos otru. nemitīga pašvērtības devalvācija, līdz tu vairs neatšķir sevi (un savu mīļoto cilvēku) no mēsla. tas viss tikai tāpēc, ka pietrūkst drosmes spēlēt spēli "kurš uzlidos augstāk". tas viss tikai tāpēc, ka vieglāk ir pazemoties nekā augt. tas viss tikai tāpēc, ka vieglāk ir pārvērst savu spēku vājumā nekā vājumu spēkā.
un NĒ, es nerunāju par īstu trauslumu, par neviltotu ievainojamību, par atklāšanos otram tiktāl, ka dedzina katrs pieskāriens, katrs elpas vilciens. es runāju par viltoto trauslumu, kas balstās nemitīgos melos, kas ir tikai trausluma maska, zem kuras slēpjas naida pilns vieplis, un zem šī viepļa - nākamais melu slānis. es runāju par cilvēkiem, kas neatpazīst sevi zem savām maskām. es runāju par cilvēkiem, kuru sejas ir sapuvušas zem kārtu kārtām saliktām maskām.
|
Comments:
| From: | copy |
Date: | 27. Novembris 2004 - 14:40 |
---|
| | | (Link) |
|
un tad, kad kaada tomeer censhas iesaakt speeli 'kursh uzlidos augstaak', vinju nodeevee par stulbu kuci, jo, redz, iedomaajoties par daudz.
nu, tādā gadījumā var tikai priecāties, ka cilvēks to vispār ir pamanījis :P
Kam veel ir palikusi iistaa seja?
es zem šī arī varētu paraxtīties.
man radās asociācijas ar kādu šausmu filmu, bet vispār, iedomājies, tādu veselu viepļu pilsētu... |
|
|
|
Sviesta Ciba |