Oktobris 18., 2004
| 09:07 sapnī viņi izturējās pret mani tā, kā es nevienam nepiedotu. viņi zināja, ka es tur parādīšos, viņi paši bija mani aicinājuši. un neviens pat nepapūlējās mani sagaidīt, man bija jāpalūdz, lai kāds krievu puisis (ļoti jauks, neuzbāzīgs cilvēks) pavada mani līdz mājām (jā, nekauņas, sarīkojuši tusiņu manās mājās!), un, kad es tur ierados, visi jau bija pielējušies/salietojušies, visur sagāzti nejūtīgi ķermeņi, sejas ar tukšām acīm, persona A lēkā pa virtuvi un pasūta mani pie personas B, persona B sēž uz gultas, acis stiklainas, kaut kāda beibe laiza viņa pirkstu galus, kad es viņam prasu, kāpēc viņš tā dara, viņš skatās man cauri un saka "a pohuj". pamodos tik nikna, ka gribēju tūlīt pat piecelties un pateikt visu, ko es par viņiem domāju. publiski, riebīgi un atklāti. tad ieraudājās bērns, nevarēja nomierināties, līdz es sapratu, ka tas ir bijis tikai sapnis. tikai sapnis. es tak nedrīkstu cilvēkam nepiedot to, kā viņš pret mani izturas manā sapnī.
|
| 09:41 - rīta agruma frāze "un es jūtos tā, it kā tā justos", © honeybee. perfekti raksturo manu attieksmi pret savām emocijām un pārliecību par to, ka kaut kas manī varētu būt arī patiess. "es domāju, ka es tā domāju", "man šķiet, ka man tā šķiet", "es neesmu līdz galam pārliecināta, ka tā nav mana pārliecība". nu, psihologi, kā sauc šito te novirzi? Garastāvoklis:: ņurdošs
|
| 13:44 Poll #4420
Open to: All, results viewable to: AllKāda es esmu?
|
| 14:05 Skan maiga un mierīga mūzika... Debesis klājas pār zemi kā līķauts, es apsedzos ar tām un domāju par Viņu... Viņš ir tik tālu no manis un tik neaizmirstams, un viņa pieskārieni ir ieēdušies manā ādā tik dziļi, ka man tā būtu jānoplēš, lai atbrīvotos no atmiņām - un vai tas līdzēs? Arī tad, kad es Tevi aizmirsīšu, es domāšu par tevi. Lai arī mēs nekad, nekad vairs nebūsim kopā. Tik maigs ir līķauts pār manu seju, maigs kā Tava āda, maigs kā mana āda, kas atcerēsies Tevi arī tad, kad manis vairs nebūs. Garastāvoklis:: romantiska Mūzika: Four Tet - My Angel Rocks Back and Forth
|
| 16:06 njah. rakstu kaut kādas briesmīgas stulbības par "literatūru internetā". (un manu žurnālu noteikti lasa "karoga" redaktori un lamājas par to, ka vēl nav šo rakstu saņēmuši.) pīpe, kafija, miega trūkums un ... hm. ko vēl šodien varētu izdomāt? mazliet alkohola nedrīkst (pagaidām), var gadīties, ka man vēl uz uzņēmumu reģistru būs jāiet. Garastāvoklis:: neveselīgs dzīvesveids
|
| 19:46 - šīsdienas problemātika eksperiments noslēdzies ar secinājumu, ka nav īpašas atšķirības, vai es cenšos sevi kontrolēt vai ne. tikai jūtos mazliet ērtāk. /just your feet are a 2 inches off the ground vai kā nu tur dr. Suzuki teica un paldies par atbildēm uz pollu, bija jauki. īpaši sabrīnījos par to jūtīgumu. bet tas dod man carte blanche neizlikties citādai, jo tāpat jau nepalīdz.
nujā, un vēl otrs secinājums - par "izlikšanos" un "patiesumu". par to, ka, mēģinot tēlot to, kas es patiesībā neesmu, es esmu patiesāka nekā tad, kad mēģinu būt patiesa. mana maska par mani pasaka vairāk nekā mana īstā seja. untātālāk.
Alanam Votsam bija burvīgs raksturojums "genuine fake". Runa, protams, nav par gluži par to, bet apzīmējums atbilst tam, ko es vēlētos darīt. Nevis "būt tā, kas es esmu", cenšoties "nemelot" vai "neliekuļot", bet "tēlot to, kas es esmu", nezinot, kas es esmu - tāpat kā, uzliekot masku, es nejūtu visus tos slāņus, ko mana zemapziņa ir ielikusi šajā maskā. Garastāvoklis:: (bišķi galva sāp)
|
| 20:37 - Alan Watts: The book [of taboo against knowing who you are] Sabiedriskā dubulto važu saites spēle var tikt ietverta vairākās frāzēs:
Pirmais šīs spēles noteikums ir tāds, ka šī nav spēle. Visiem jāspēlē. Tev jāmīl mūs. Tev jāturpina dzīvot. Esi tu pats, bet tēlo mums pieņemamu, pastāvīgu lomu. Kontrolē pats sevi un esi dabisks. Centies būt no sirds atklāts.
( lasīt tālāk ) ( par absolūtu tirānu )
No angļu valodas tulkojusi Valda Melgalve. Grāmata nav izdota, bet tās eksemplāri klejo apkārt, viens ir pie manis.
|
| 22:14 kur ir atklātības robeža? jā, labi, viena no tām ir kauns par sevi. bet vai ir arī otra? smalkjūtība pret cilvēkiem? tiem, kam būs jāizjūt tava atklātība? tiem, kam tava atklātība (kaut uz brīdi) traucēs dzīvot tā, kā viņi dzīvo?
|
| 23:39 es ilgi mācījos noklusēt. tagad es mācos pateikt. un tam, kas ir pieskāries klusēšanai, ir grūtāk kaut ko teikt nekā tam, kas ir pieskāries vārdam un vēlas iemācīties klusēt
klusums kā atbilde ir jau tā daudz, daudz vairāk, nekā mēs spējam izturēt bet klusums klusums kā jautājums padara mūs mēmus, nespējot atrast vārdu Mūzika: Tracy Chapman - The Promise
|
|
|
|