|
Oktobris 18., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 20:37 - Alan Watts: The book [of taboo against knowing who you are]
Sabiedriskā dubulto važu saites spēle var tikt ietverta vairākās frāzēs:
Pirmais šīs spēles noteikums ir tāds, ka šī nav spēle.
Visiem jāspēlē.
Tev jāmīl mūs.
Tev jāturpina dzīvot.
Esi tu pats, bet tēlo mums pieņemamu, pastāvīgu lomu.
Kontrolē pats sevi un esi dabisks.
Centies būt no sirds atklāts.
Būtībā šīs spēle ir prasība zināmā veidā būt spontānam. Dzīvošana, mīlēšana, būšana dabiskam vai sirsnīgam - tās visas ir spontānas izturēšanās formas: tās notiek "pašas no sevis" līdzīgi barības sagremošanai vai matu augšanai. Tikko tās ir piespiestas, tās piesūcas ar to nedabisko, piespiesto un viltoto gaisotni, ko visi nicina - tā ir vārga un bez smaržas kā "izspiesti" ziedi un bez garšas kā uzspiesta barība. Dzīvība un mīlestība rada cenšanos un piepūli, nevis otrādi. Ticība - dzīvei, citiem cilvēkiem, sev pašam - ir tāda attieksme, kurā spontānajam ļauj būt spontānam savā paša veidā un savā paša laikā. Protams, tas ir riskanti, jo dzīve un citi cilvēki ne vienmēr atsaucas uz ticību tā, kā mums gribētos. Ticībā vienmēr ir slēpts risks, jo pati dzīve ir azartspēle ar tās slēptajā aspektā šķietami milzīgām vērtībām, kas liktas uz spēles. Bet, ja no šīs spēles izslēdz azartu, ja cenšas uzvaru padarīt "nāvīgi drošu", tad ieguvums ir noteiktība, kas nu patiešām ir nāvējoša. Alternatīva sabiedrībai, kurā valda savstarpēja uzticēšanās, ir totalitāra policejiska valsts, kopiena, kurā spontanitāte faktiski ir aizliegta.
Indiešu traktāts par valdīšanas mākslu, Arthashastra, norāda uz absolūta tirāna politikas noteikumiem, aprakstot gan viņa pils, gan galma un valsts organizāciju tā, ka Makiavelli sāk likties gluži liberāls. Pirmais likums ir - tirāns nedrīkst uzticēties nevienam, viņam nedrīkst būt neviena tuva drauga. Bez tam viņam jāorganizē sava valdība virknē koncentrisku apļu, kuros ietilpst dažādi ministri, ģenerāļi, virsnieki, sekretāri un kalpi, kas izpilda viņa pavēles, un katrā aplī vai lokā ir sava dienesta pakāpe, un tās visas ved augšup pie valdnieka pašā centrā - gluži kā pie zirnekļa tīkla centrā. Sākot ar valdniekam vistuvāko loku, visos jāietilpina pamīšus valdnieka dabiskie ienaidnieki ar viņa dabiskajiem draugiem. Tā iemesla dēļ, ka visaugstākā ranga prinči noteikti kaldinās plānus karaļa varas sagrābšanai, viņiem apkārt jābūt un tos jāuzmana ministru lokam, kuri dedzīgi alkst iegūt karaļa atzinību; un šī savstarpējo aizdomu pilno loku hierarhijai jāturpinās līdz pat pašām zirnekļtīkla malām. Divide et impera - skaldi un valdi.
Pa to laiku karalis paliek savu iekšējo apartamentu drošībā, kur to sargā sargi, kurus savukārt vēro citi, sienās paslēpti, sargi. Vergi nogaršo karaļa ēdienu, baidoties no indes, valdniekam jāguļ vai nu "ar vienu aci" vai arī aiz slēgtām un aizbultētām durvīm. Nopietnas revolūcijas gadījumam jāparedz slepena pazemes eja, kas ļaus valdniekam aizbēgt no tīkla centra, un šajā ejā būs svira, kas izkustina visas celtnes pamatakmeni tā, lai ēka sabrūk pār sacēlušos galminieku galvām. Arthashastra neaizmirst tirānam atgādināt, ka viņš nekad nespēs uzvarēt. Viņš var pacelties milzīgos augstumos savas godkāres vai pienākuma apziņas vadīts, bet, jo absolūtāka būs viņa vara, jo vairāk viņu ienīdīs, jo vairāk viņš būs pats sava slazda gūsteknis. Tīkls noķer zirnekli. Tirāns nevar dīki pastaigāties pats pa savas galvaspilsētas ielām un parkiem, nevar pasēdēt vientuļā liedagā, ieklausoties viļņu šalkās un vērojot kāijas. Citus paverdzinot, viņš pats kļūst par visnožēlojamāko no vergiem.
No angļu valodas tulkojusi Valda Melgalve. Grāmata nav izdota, bet tās eksemplāri klejo apkārt, viens ir pie manis.
|
Reply
|
|
|