Janvāris 7., 2003

02:34 - tiem, kam tas varētu interesēt ja nu gadījumā šeit ir kāds, kas ir apsēsts ar vēlmi uzzināt, kādi ir honeybee dziļākie uzskati par dzīvi un karjeru, tad šeit ir intervija .doc formātā. baigi ķēpājos, atbildot uz psihologu jautājumiem par tēmu, tāpēc negribējās šo dokumentu pazaudēt. Tas viss ir daļa no Rīgas Komercskolas audzēkņu obligātā darba psiholoģijā. it kā es būtu tipisks RKS absolvents, ha! Mūzika: Gravity Kills - Forget Your Name

(man šķiet, ir tā...)

04:43 - auxti un vientulīgi jāuzvāra tēja, lai kaut cik sasildītos... kā es ilgojos pēc siltas pīpes galviņas savās plaukstās... kāpēc nav izdomāta beznikotīna un bezdarvas tabaka??? galu galā bezalkoholiskais alus taču pastāv. aptauja (tipa suic stilā): ja nu gadītos kāds čēpē (un nesakiet, ka nevar gadīties, gadīties var vienmēr), vai Tu taisītu abortu / mēģinātu pierunāt meiteni to izdarīt? kāpēc tā? un, pls, ja vispār kāds saņemsies uz šo jautājumu atbildēt, mēģiniet iztikt bez asiem uzbraucieniem pretējā viedokļa pārstāvjiem. mēs tikai modelējam situāciju :) Mūzika: Nick Cave & The Bad Seeds - The Hammer Song

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

05:05 - vēl joprojām auxti ..un vēl es te tā domāju - kāpēc skaitās šausmīgi nestilīgi būt laimīgam? nemocīties sāpēs un izmisumā (par nelaimīgu mīlestību, par sliktiem vecākiem, par nepareizu dzimšanas gadu, par pasaules netaisnību kā tādu, par dzīves jēgas trūkumu, par garlaicību, par līdzcilvēkiem, par cilvēkiem, kas ir nodarījuši pāri, par... nu, jebko)? so, un vēl viens jautājums: vai tad, kad es biju nelaimīga, es biju laimīgāka kā tagad? labāka? gudrāka? jā, labi, pirms kāda laika es visā nopietnībā uzskatīju, ka, ja cilvēks nav nelaimīgs, izmisis un sāpīgs, tad tas nozīmē, ka viņš neko nesaprot... tagad es visā nopietnībā uzskatu, ka cilvēks, arī pilnībā apzinoties to, ka dzīve ir sāpīga un sāpinoša, paturot prātā pirmajā rindkopā minētos (un vēl daudzus citus) iemeslus būt izmisušam un sāpīgam, saprotot tos, kam sāp, tomēr var pamanīties būt laimīgs. nevis aizverot acis uz dzīvi principā, bet atverot acis uz Šo Mirkli, kam piemīt tipiskā Šī Mirkļa Burvība... vai varbūt es kļūdos? Mūzika: Einstürzende Neubauten - Der Schacht von Babel

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

20:34 - kafija... beidzot... lai arī šķīstošā, vē... nelielas pārdomas, ko netieši inspirējusi sarakste ar solstykker: izglītības un zināšanu trūkums neapšaubāmi ir viena no manām labajām īpašībām (ja to var saukt par īpašību) vai vismaz kaut kas, kas glābj mani no pilnīga kretīnisma :) vismaz tā es secinu no tā, ka savu izglītības robu dēļ es nemēdzu domāt, ka zinu vairāk kā citi (atskaitot dažas ļoti šauras sfēras), nemēdzu censties kaut ko sagraut vai apgāzt (atskaitot idejas, kas man tiešām liekas absurdas pašos pamatos), un, diespas, neatļautos uzbraukt, piemēram, Kūlei, Kursītei vai kādam citam korifejam. Tiesa, man ir vairākkārt radusies vēlme uzbraukt Lato Lapsam ;), bet ne jau par zināšanu un domu pareizību, bet par attieksmi. un mūžīgajā konfliktā starp Asarainajām Vidusskolniecēm un Pašpārliecinātajiem Ciniķiem, kas pirmējās visvisādīgi cenšas apcelt (gan komentāros, gan, kas vēl uzjautrinošāk (to gan nedara visi), savos žurnālos), es esmu viennozīmīgi Asaraino Vidusskolnieču pusē, jo viņas (nupat brīdi pārdomāju, vai nerakstīt "mēs", bet tā arī neko neizdomāju) vismaz nodarbojas galvenokārt ar savu dzīvi - cenšas savest to kārtībā, tikt skaidrībā par to, kas ir kas, mēģina tikt pāri emocionālajām problēmām un beigu galā nokļūt pie sevis (un, lai kādas arī viņu metodes nebūtu, tā jau ir tikai viņu darīšana), kamēr Pašpārliecinātie Ciniķi nemeklē vairs neko, atskaitot kārtējo apcelšanas objektu, lai uz tā fona varētu paši sev apliecināt, ka neapšaubāmi ir Pašpārliecināti Ciniķi, beigu galā kļūdami atkarīgi no Asarainajām Vidusskolniecēm, jo ak, ko gan viņi darītu, ja nebūtu neviena, kas ir stulbāks par viņiem, kā gan tad viņi varētu sevi pierādīt? Savu paša gudrību izpaust pieklājīgā līmenī var tikai daži no viņiem (gigi, tagad es esmu Pašpārliecinātā Ciniķe Asaraino Vidusskolnieču Aizstāve Pašpārliecināto Ciniķu Nolicēja). Bet nu škrobe parāva, saprotiet. Atvainojiet par izvirdumu. p.s. un solstykker tur nav pie vainas.

(13 teica | man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi