ja vien nepiešķir morālu vērtību faktam vai es ar savām iepriekšējām izvēlēm sadzīvoju labi vai slikti un izvēlos savu labsajūtu, tad izšķirties tāpēc, ka pazudusi savstarpējā pievilkšanās un es domāju, ka viens pats jutīšos labāk, tad tādam šķiršanās faktam nav morālas vērtības. bijām kopā, kamēr saderēja, kad nesader, ejam katrs uz savu pusi, kur labāk. tātad vienīgais morālais elements tādā paiešanā katram uz savu pusi ir tam, ka savu labklājību vērtē augstāk par kopā būšanu, vai otra cilvēka vēlmi palikt kopā un saglabāt status quo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

gan jau kaut kādā ideālā variantā cilvēki vienkārši saprot, ka kaut kas ir mainījies, un pārorientējas uz kaut ko citu, kas der abiem

nu, jo pati attiecību veidošana jau arī balstās (ja cilvēki domā līdzi) nevis uz "akdies mēs esam ideāli saderīgi un visas lietas, kas patīk/interesē vienam tieši tāpat un tādā pašā mērā patīk/interesē otram, un vispār mēs esam pilnīgi vienādi", bet gan uz "oh, mēs esam atšķirīgi, bet ļoti mīlīgos veidos, un paskaties, kā mēs esam saderīgi šeit un tur"
t.i., nevis kā saplūsme, bet drīzāk kā, nez, zobratiņi, kas atrodas pastāvīgā kustībā

nu un ja kādreiz izrādās, ka zobratiņi ir nevis perfekti apaļi un visur vienādi, bet kaut kur kādam ir lielāks zobiņš pret mazāku iedobīti, un tam nevar mierīgi tikt pāri, jo to zobiņu ir pārāk daudz un iedobītes vispār ne tajā leņķī, un negribas/nevar izkustēties tā, lai sader, tad neko, ļoti labi, tas nozīmē, ka cilvēki nav nemainīgi-nekustīgi-allaž tādi paši mehāniski verķīši

(Reply to this) (Parent) (Thread)

garām ejot redzēju, ka ir pētījums, ka noturīgām laulībām atšķirību nedrīkstot būt vairāk, kā 61%, par 39% varot arī nekad nevienoties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

demmit

UN KĀ GAN ŠIS NAV ARGUMENTS PAR LABU VIENDZIMUMA LAULĪBĀM, KO?!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)

(Reply to this) (Parent)

uh, pārlasīju, kopīgam bija jābūt 61%, atšķīrīgais nevarēja būt virs 39%. :)

(Reply to this) (Parent)

man šķiet, ka no tā arī ir mana alerģija pret laulībām kā institūciju, jo tomēr ir kaut kādas sociālās gaidas no tā, kam ir "jābūt" laulībā, nu tur regulāram seksam vai kopīgai gultai vai monogāmijai vai kopīgām finansēm vai bērniem vai kamtikvēlne, un attiecīgi ja kaut kas no tā visa iedomāti vajadzīgā nerealizējas vai nav vairs aktuāli, tad viss, jāšķiras, drāma-drāma, lai gan tie paši cilvēki taču varbūt varētu burvīgi sadzīvot citā režīmā un nekas viņiem nekaitētu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nezinu, kādreiz institūcija ieliek rāmītī uz to mazo brītiņu, kamēr pārskrien nesaderīgais zobratiņš, bet, jā, ja neskaita publiskas deklarācijas vērtību, ka mēs tagad esam kopā un saliksim kaulus un naudu čupiņā, plus, audzināsim bērnus kopā par iederīgiem un normas cienošiem šīs sabiedrības pilsoņiem, citas vērtības laulības institūcijai nav. tas ir, viņa samazina nezināmo skaitu un izplūdušās robežas, līdz ar to tie, kas iekšā un apkārt jūtas mazliet drošāk. kas daudziem ir svarīgi, dzīvojot haotiskā pasaulē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(iecietīgā tonī) katram savs, katram savs

(Reply to this) (Parent)