gan jau kaut kādā ideālā variantā cilvēki vienkārši saprot, ka kaut kas ir mainījies, un pārorientējas uz kaut ko citu, kas der abiem

nu, jo pati attiecību veidošana jau arī balstās (ja cilvēki domā līdzi) nevis uz "akdies mēs esam ideāli saderīgi un visas lietas, kas patīk/interesē vienam tieši tāpat un tādā pašā mērā patīk/interesē otram, un vispār mēs esam pilnīgi vienādi", bet gan uz "oh, mēs esam atšķirīgi, bet ļoti mīlīgos veidos, un paskaties, kā mēs esam saderīgi šeit un tur"
t.i., nevis kā saplūsme, bet drīzāk kā, nez, zobratiņi, kas atrodas pastāvīgā kustībā

nu un ja kādreiz izrādās, ka zobratiņi ir nevis perfekti apaļi un visur vienādi, bet kaut kur kādam ir lielāks zobiņš pret mazāku iedobīti, un tam nevar mierīgi tikt pāri, jo to zobiņu ir pārāk daudz un iedobītes vispār ne tajā leņķī, un negribas/nevar izkustēties tā, lai sader, tad neko, ļoti labi, tas nozīmē, ka cilvēki nav nemainīgi-nekustīgi-allaž tādi paši mehāniski verķīši

(Reply to this) (Parent) (Thread)

garām ejot redzēju, ka ir pētījums, ka noturīgām laulībām atšķirību nedrīkstot būt vairāk, kā 61%, par 39% varot arī nekad nevienoties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

demmit

UN KĀ GAN ŠIS NAV ARGUMENTS PAR LABU VIENDZIMUMA LAULĪBĀM, KO?!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)

(Reply to this) (Parent)

uh, pārlasīju, kopīgam bija jābūt 61%, atšķīrīgais nevarēja būt virs 39%. :)

(Reply to this) (Parent)