man šķiet, ka no tā arī ir mana alerģija pret laulībām kā institūciju, jo tomēr ir kaut kādas sociālās gaidas no tā, kam ir "jābūt" laulībā, nu tur regulāram seksam vai kopīgai gultai vai monogāmijai vai kopīgām finansēm vai bērniem vai kamtikvēlne, un attiecīgi ja kaut kas no tā visa iedomāti vajadzīgā nerealizējas vai nav vairs aktuāli, tad viss, jāšķiras, drāma-drāma, lai gan tie paši cilvēki taču varbūt varētu burvīgi sadzīvot citā režīmā un nekas viņiem nekaitētu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nezinu, kādreiz institūcija ieliek rāmītī uz to mazo brītiņu, kamēr pārskrien nesaderīgais zobratiņš, bet, jā, ja neskaita publiskas deklarācijas vērtību, ka mēs tagad esam kopā un saliksim kaulus un naudu čupiņā, plus, audzināsim bērnus kopā par iederīgiem un normas cienošiem šīs sabiedrības pilsoņiem, citas vērtības laulības institūcijai nav. tas ir, viņa samazina nezināmo skaitu un izplūdušās robežas, līdz ar to tie, kas iekšā un apkārt jūtas mazliet drošāk. kas daudziem ir svarīgi, dzīvojot haotiskā pasaulē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(iecietīgā tonī) katram savs, katram savs

(Reply to this) (Parent)