|
Oktobris 15., 2003
 | 23:58
Votsa skatījumā pat kristiešu Dievs ir apveltīts ar fantastiskām, aizraujošām īpašībām. Un Dieva esamība pirms pasaules radīšanas, izrādās, ir bijis bezgala interesants laika periods.
Starp citu, izrādās, Sofija kā trīsvienības daļa ir nevis "svētais gars" (kā kaut kur tika minēts, ja nemaldos, "Sofijas pasaulē"), bet gan - Dievs Dēls. Tā jau man likās, ka ar viņa seksuālo identitāti kaut kas nav bijis īsti kārtībā (vai, pareizāk, viss ir bijis tieši tā, kā vajag & kā man patīk).
Un es esmu izlasījusi tikai trīs lappuses no pirmās nodaļas.
Starpcit, neprecīzi izteicos k-kad komentārā ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) teejai. Ticība mītam ir nevis nepieciešama, bet nebūtiska. Drīzāk nepieciešama ir uzticēšanās mītam.
Vēl starpcit: kā man riebj, ka kretīniskajos sieviešu/vīriešu žurnālos raksta desmit mītus par kontracepciju un priekšstats, ka vīrietim nav jāskuj paduses, lēnām kļūst par mītu. Varētu padomāt, ka vārds "mīts" nozīmē "a priori aplami un muļķīgi priekšstati". Varu saderēt, ka daudzi tā arī domā. Un "Mīts par Gilgamešu" viņiem nozīmē "kļūdainā Gilgameša izpratne".
|
Comments:
:) a tu domā, ka Gilgameša autori to nosauca par "MĪTU PAR GILGAMEŠU"?
nujā, par to jau arī Votss runā.
ka mīts ir labākais iespējamais veids, kā runāt par to, par ko tas runā, un visa runāšana par mītiem (ieskaitot kaut kā nosaukšanu par mītu) ir tāda... visai apšaubāmas vērtības rosīšanās. vai, pareizāk, tur viņš izklāsta kāda Kumarasvami doktrīnu. ir nu gan uzvārds cilvēkam. |
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
