hmz.. izklausaas peec Vilcinja lekcijaam...

(Reply to this) (Thread)

jāāā, kas gan cits, bet šajā gadījumā tā tomēr nav Vilciņa ideja, jo esmu to dzirdējusi arī no citiem avotiem :)

Špenglers moš? lai kas viņš tāds arī nebūtu?

// ķer meilu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nokjeeru!

(Reply to this) (Parent)

Paprasi chica, viņa par šito rakstīja rezolūciju EYP. Kaut gan, tur nekā jēdzīga nav, tikai tāda spriedelēšana vien.

(Reply to this)

hose ortega i gasets

(Reply to this) (Thread)

ē?
a man likās, ka viņš ir kaukāc rakstnieks, nevis filosofs-vēsturnieks. droši vien vārda izraisītās asociācijas.

te nu mēs redzam, cik daži cilvēki (tip es) var būt nezinoši, un cik daži citi cilvēki (tip aptieka) var būt zinoši :/

a kā viņu raksta? angliski tbš? un ko man no viņa palasīt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Selected works:

ADÁN EN EL PARAÍSO, 1910 - Adam In Paradise
MEDITACIONES DEL QUIJOTE, 1914 - Meditations on Quixoté
PERSONAS, OBRAS, COSAS, 1916
EL ESPECTADOR, COLECCIÓN DE ENSAYOS FILOSÓFICOS Y LITERARIOS, 1916-34 (8 vols., in 1 vol. 1943)
ESPAÑA INVERTEBRADA, 1921 (rev. in 1922 and 1934) - Invertebrate Spain
EL TEMA DE NUESTRO TIEMPO, 1923 - The Modern Theme
IDEAS SOBRE LA NOVELA, 1925
LAS DESHUMANIZACIÓN DEL ARTE, 1925 - The Dehumanization of Art - Taiteen irtautuminen inhimillisestä
TRÍPTICO, 1927-33 (3 vols.)
LA REBELIÓN DE LAS MASAS, 1929 -The Revolt of the Masses - Massojen kapina
MISIÓN DE LA UNIVERSIDAD, 1930 - Mission of the University
LA REDENCIÓN DE LAS PROVINCIAS Y DE LA DECENCIA NACIONAL, 1931
GOETHE DESDE DENTRO, 1932
ENSIMISMAMIENTO Y ALTERACIÓN; MEDITACIÓN DE LA TECNICA, 1939 - History as a System and Other Essays Toward a Philosophy of History
EL LIBRO DE LAS MISIONES, 1940 - The Mission of the Librarian
TEORIA DE ANDALUCÍA Y OTROS ENSAYOS, 1942
OBRAS COMPLETAS, 1946-69 (11 vols.; 12 vols., 1983)
PAPELES SOBRE VELÁSQUEZ Y GOYA, 1950
EN TORNO A GALILEO, 1956
MEDITYACIÓN DE LA TÉCNICA, 1957
ENSAYOS ESCOGIDOS, 1957
EL HOMBRE Y LA GENTE, 1957 - Man and People
KANT, HEGEL, DILTHEY, 1958
MEDITACIÓN DEL PUEBLO JOVEN, 1958
QUÉ ES FILOSOFIA?, 1958 - What is Philosophy?
LA IDEA DE LA PRONCIPIO EN LEIBNIZ Y LA EVOLUCIÓN DE LA TEORÍOA DEDUCTIVA, 1958 - The Idea of Principle in Leibniz and the Evolution of Deductive Theory
History as a System and Other Essays, 1961
MISIÓN DEL BIBLIOTECARIO Y OTROS ENSAYOS AFINES, 1962
UNAS LECCIONES DE METAFÍSICA, 1966 (written in 1932-33) - Some Lessons in Metaphysics
The Dehumanization of Art, 1968
Velázquez, Goya and The Dehumanization of Art, 1972
ESCRITOS POLÍTICOS, 1973 (3 vols.)
PASADO Y PORVENIR PARA EL HOMBRE ACTUAL, 1974
SOBRE LA RAZÓN HISTÓRICA, 1979 - Historical Reason
ENSAYOS SOBRE LA 'GENERACIÓN DEL 98', 1981
MISIÓN DE LA UNIVERSIDAD Y OTROS ENSAYOS SOBRE EDICACIÓN Y PEDAGOGIA, 1981
OBRAS COMPLETAS, 1983 (12 vols.)
MEDITACIONES SOBRE LA LITERATURE Y EL ARTE, 1987

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

uh.
paldies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Third, although Ortega was an advocate of liberal democracy, he was also an unabashed elitist who held an "aristocratic" theory of history and culture, stressing the role of small elites in creating and maintaining scientific, technological, and cultural progress. He celebrated the power of science, technology, and 19th century liberalism to unleash human potential. But he proved prophetic in warning that the very masses created and sustained by modern civilization would be hostile to its continued existence.

(Reply to this) (Parent)

jaa - shpenglers, arii berdjajevs.
principaa romantisti
uzskats, ka civilizaacija apkopo maaksliigos staavokljus, bet kultuura - gariigos

(Reply to this) (Thread)

ahā, berdjajevs! tas man k-kad patikās, tik sen, ka es vēl krieviski lāgā nelasīju un tā viņa grāmatiņa arī palikās plauktā. grāmatiņa par vientulību :)

bet vispār man laikam labāk patīk nevis lasīt, bet klausīties, ko gudri cilvēki stāsta // kas, piemēram, ir "mākslīgs" un kas "garīgs" stāvoklis, un kāpēc viņi ir atšķirīgi ;)

(Reply to this) (Parent)

Galīgi ne-jauna ideja kuru apcerējuši vairāki man zināmi autori no dažādiem skatpunktiem, sākot jau no Dekarta. Tas pats Kasīrers un Kaneti, arī Lorencs, Hasans, Špenglers u.c. Katrs šim jautājienam pieiet mazliet savādāk, bet aptuveni šī doma ir visiem. Manuprāt turpat katrs otrais postmodernisma autors ir mēģinājis kaut ko "izspļaut" par šo tēmu.

(Reply to this) (Thread)

nu, par laimi, es par to ne rakstīt taisos, bet vienkārši painteresējos :)))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es jau arī savulaik tikai painteresējos... :)))

(Reply to this) (Parent)