Meh, ir problemātiski definēt labu un ļaunu tikko mēs izejam ārpus diezgan acīmredzamiem keisiem. Turklāt vēl, mūsu izpratne un novērtējums mainās gadu gaitā.

Līdz ar to, jā, es teiktu, ka cilvēki viens otru iespaido unikāli, bet kaut kādu vērtībnovērtējumu (ārpus jau pieminētajiem acīmredzamajiem) ir grūti dot absolūtu un nemainīgu. Un tas neskatoties uz to, ka cilvēki viens otru meklē un atrod diezgan specifiskus, atbilstoši savai tābrīža personībai.

Attiecībā uz pēdējo, arī jā. Jo teorētiski mēs varam iedomāties situāciju, kurā viens tiek salauzts un nevar ar to tikt galā atlikušo dzīvi, kamēr otrs, salauzis pirmo, nonāk kaut kādā situācijā, kurā attiecību rezultātā vai nu viņam vai viņš pats kļūst labāk(s).

(Reply to this) (Thread)

būtu diezgan idiotiski cilvēkam, kurš ir īslaicīgs un gaistošs, gribēt kaut ko absolūtu un nemainīgu, no kurienes vispār šis pieņēmums?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc, ka jautājums nenorādīja nekādus references periodus, un par citu cilvēku idiotiskumu es neņemos spriest avansā. 🤷

(Reply to this) (Parent)