man šķiet, ka tā aizlaušana jau arī agri vai vēlu var nākt par labu, ja izdodas izkāpt no upura pozīcijas un saprast, kāpēc šis konkrētais cilvēks ir spējis uz mani atstāt tik lielu iespaidu - ārējie apstākļi (tostarp cilvēki) spēj trigerot tikai to, kas jau tāpat ir bijis manī pašā vai ko man pašai pusapzināti ir gribējies. Sevišķi gadījumos, kad tie aizlūzumu scenāriji atkārtojas un iet uz riņķi.

(Reply to this) (Thread)

nu bet ir atšķirība starp "šis cilvēks man nodarīja gauži un es pieliku milzu darbu, lai salabotos un varbūt pat labāka" (lai gan tagad man nedaudz ir šaubas par to, ka tāda salabošanās-bez-traumām vispār iespējama) un "šis cilvēks ienāca manā dzīvē un tā kļuva labāka no tā, ka šis cilvēks eksistē"

(Reply to this) (Parent)