godīgi sakot, izklausās pēc kategorijas neesmu-lasījis-darbus-bet-atļaušos-pamuldēt-par-viņu-kā-rakstnieci.
vismaz ja par darbiem sauc to, kas ir rakstīts grūtniecības laikā/pēc bērna piedzimšanas, kad mana attieksme pret daudzām lietām stipri mainījās.

labo mani, ja kļūdos, ar piemēriem no tekstiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Teiksim tā - par cik literatūrai būtībā tu esi pazīstama ar savu pirmo un pagaidām vienīgo grāmatu - tad tajā ievietotās "Definīcijas" aizved provokācijas un pārmetumu par izstumtību virzienā, "Dilonis" pieslienas pie pašiznīcinošā teksta estētikas, un tādi paņēmieni literatūrai kļūst pazīstami tikai 20.gs., resp., modernisma laikmetā, arī "Nesaki - vientuļš, nesaki - sāp" ir tam pašam pieguļošs teksts, lai gan tam jau ir vairāk saistību ar postmodernismu. Nebūtu tik aizņemts, es tev pierādītu to ar citātiem. Nu protams, jāņem ir vērā arī tas, ka modernisma autora individualizācija (luterticības un sekojošo lietu iespaidā) ved savas dzīves tēlošanas virzienā - arī pie tā slēpjoties zem dažādiem varoņiem vai vismaz intonācijām tu piegulsti. Apsolu vēlāk - kad nebūšu pārkrauts ar darbiem - ar citātiem tev pierādīt kā tevi var aplūkot arī tā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

redzi! vismaz maska Tevi lasa :)))

(Reply to this) (Parent)

vispār jau es runāju nevis par abstraktu "literatūru", bet par tevi. un vispār jau ŠOBRĪD par mani kā par rakstnieci var spriest pēc maniem - maksimums - pēdējo divu gadu darbiem. jo tā, kā savā grāmatā rakstīju, es tagad nevarētu uzrakstīt.

tāpēc paliksim pie "nemuldēt par to, ko neesi lasījis".

(Reply to this) (Parent)