Nepiekrītu, ka dzīve līdzinās nepārtrauktai kustībai un nestabilitātei. Drīzāk piekritīšu kāda filozofa izteikumam par sedatīvu kultūru, kurā dzīvo nomierināti elementi. Un šajā amorfajā mierā vajadzētu būt arī diezgan lielam inertumam un stabilitātei. Nē, dzīve ir kaut kas pārāk garlaicīgs, vienveidīgs, paredzams, vienīgo kustību radām mēs paši. Galu galā, vēl garlaicīgāk paliek tad, kad saproti, ka arī bez šīs kustības neviens nekur krist netaisās. Un pavisam riebīgi, kad nāk atziņa, ka arī kritiens neko ļaunu nenodara. Un paliek cilvēks viens pats uz tukšas skatuves, un atliek viņam tikai žāvāties... nu tas jau nekas, ka citi pa to pašu skatuvi skrien kā aizsvilināti...

(Reply to this) (Thread)

uztveres jautājums, neapšaubāmi :) tāpat kā ikdienā neviens nedomā par to, ka zeme ir apaļa un kustas :) (ja tā vispār ir, par to tak arī ir iespējams šaubīties)

(Reply to this) (Parent)