būtu grūti tendēties uz tādiem pašiem, jo man nepatīk ideoloģijas.


pat ja mani var ieklasificēt kādā ideoloģijā, man pašam šķistu aptuveni tikpat dīvaini šai sakarā tendēties uz draugiem, kā darīt to pēc dibena spalvām -- dažiem tās ir, dažiem nav, bet tā ir tāda privāta un ne īpaši interesanta vai pievilcīga lieta par ko domāt.

(Reply to this) (Thread)

Ideoloģija kā ideju sistēma par to, kā lietas sastāv un ka tām būtu jāsastāv sabiedriskā (politiskā) līmenī. Gan jau ir cilvēki, kam tāda "nav", bet tas būtu saistīts ar ļoti specifisku psihes vai pieredzes uzbūvi, kurā sociums nepastāv un attiecīgi nav nekādu ideju; praksē "ideoloģijas nav" bieži noripo uz konformismu. (Šis bija vairāk termina lietojuma skaidrojums, "ideoloģija gan jau ka ir, bet es viņu nerādu un citiem neprasu rādīt", manuprāt, ir ļ cienījama pieeja)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ideoloģiju pamatproblēma man ir bijusi tieši tajā, ka tās ir ideju sistēmas, un kā jau tādas tās pārlieku vienkāršo un shematizē. Tai pat laikā tās (a) ir centušās un cenšas mainīt sabiedrību, to neizprotot un (b) ideoloģiskā pārliecība nereti cilvēkos kļūst par reliģiska rakstura ticību.

Cerams, antropoloģija un socioloģija kaut kādā veidā varēs še vairāk palīdzēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ir jau arī ideoloģijas, kurās "iestrādāta" fleksibilitāte

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kuras tev tādas šķiet?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Plurālismā balstīta demokrātija, Soross, Berlins, tā banda

(Reply to this) (Parent)