Cietsirdība ir arī izvēle, tā ka labs jautājums, vai negribēta cietsirdība vispār ir cietsirdība.

Es savukārt gribu kaut kādu life guru, kam uzdot visus stulbos jautājumus un nē, tas nav terapeits, jo diez vai terapeits māk atrast labāko piekaramo griestu risinājumu vai tamlīdzīgi.

(Reply to this) (Thread)

Man šķiet, ka cilvēks, kas ir cietsirdīgs tāpēc, ka ir izvēlējies nedomāt un nepievērst uzmanību, nedabū par to atlaides. Kā reiz apzināta cietsirdība var būt attaisnojama (piemēram, toksisku attiecību pārtraukšana parasti arī nolasās kā cietsirdīga), bet "rīkojos cietsirdīgi, jo couldn't bet arsed to think" gan ir grūtāk piedodams (sev, nevis citiem, jo nu ir cilvēki ar naturāli zemāku empātiju/theory of mind)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas gan, bet nu visu arī nevar paredzēt un aptvert. Tā tomēr ir mega izglītošanās, kas nāk ar laiku un baigo darbu.
Piemērs būs no jutīgas tēmas, bet tas nav par to, tas ir piemērs laikam un darbam. Es joprojām krindžoju par saviem ~10 gadus veciem izteikumiem, kas lai arī bija tiešām labi domāti un nav rasistiski vai ableist, bija dieeezgan neizglītoti un tizli, labi, ka neviens neapvainojās. Bet, ja man soctīklos nebūtu draugu ar citu ādas krāsu un cilvēku, kas par to runā, es tā arī nezinātu.

Man gan ar laiku liekas, ka princips "nedari citam tā, kā negribētu lai dara tev" galīgi nestrādā, jo cilvēki operē pilnīgi dažādi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, es arī šausmīgi krindžoju par daudz ko tādu, ko esmu nedomājot pateikusi.
Vērtēt citus pēc šī principa tehniski nav OK arī tāpēc, ka es nevaru zināt, kā tas izskatās no iekšpuses
Bet es pati par sevi visu laiku tā lepojos, tipa ka mīlīga un empāts un kas tik vēl ne, fuj.

(Reply to this) (Parent)