Jūlijs 27., 2021
| 16:37 es reāli jau kādas pāris nedēļas nespēju saprast, vai man ir baisa depresija, vai arī es esmu ļoti mierīgi laimīga simptomi: neko daudz negribas darīt nekas nesāp nevienu īpaši nevajag viss ir ļoti silts un vienlaikus lēns un pārejošs dienas ir ļoti garas un paiet ļoti ātri nekas pārāk nesatrauc sajūta tāda kā sēžot pie upes
drusku tā kā Džekam no Visā ķēniņa zemē neviens, vismaz es atceros, ka viņam bija tā, ka viņš mēdza laiku pa laikam mēnesi vienkārši gulēt un blenzt griestos, es, protams, lasīju kā tīneidžeris šito, bet tur arī bija gluži līdzīga sajūta
|
Comments:
Ko gan tā birkas piekarināšana mainītu?
Bļe, atkal aizmirsu noskrīnot
ir tieši tāpat, sen sen tā nav bijis - ja pēdējos gadus tāda šķietama pasivitāte ir baidījusi, tad tagad šķiet pilnīgi pieņemama. pēdējās astoņas nedēļas nekā nedarīšana un ne-vēlme satikt kādu ir norma
un tas baida; tajā pašā laikā ir miers. nekad tomēr nebūs labi nekas :)
Vot vot, tā varbūt jūtas pēcnāves dzīve :) |
|
|
|
Sviesta Ciba |