hehe, mani fascinē šitie stāsti.
es pārsvarā neslēdzu kameru iekšā savos meetingos, bet man ir atsevišķa drēbju grupa, kas saucas "uz šito būs jāslēdz kamera" un tās ir vecas drēbes, ko ārā vairs nevilktu, kas nav pārāk nepieklājīgas. matus es pat necenšos savākt. bet mans jocīgais fons ir kaķītis, kurš lēkā pa mēbelēm, plēš tās, stumj mani nost no beņķa, visādi citādi izrādās viss tāds kaķītis, kam Tieši Tagad vajag Uzmanībiņu (ja es par maz reaģēju, var arī pavemt, bet tas tikai ekstrēmos gadījumos).

(Reply to this) (Thread)

Izklausās jauki. :)
Man vienreiz nācās uz pāris minūtēm atslēgt savu mikrofonu, jo mana kaķene apsēdās blakus datoram un pieprasīja uzmanību savā griezīgajā nopīpētas miskastnieces balsī, kas trigerēja sensoru un atskaņoja šo kaķa monologu kolēģiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es esmu vadījusi meetingu (so, nevar nomutēt īsti) brīdī, kad (ne mans) kaķītis staigā man apkārt un skaļi kliedz because fuck you that's why. un visi padomāja, ka man piedzimis bērns, jo tā tas izklausoties. kad dzīvoju ar diviem kaķīšiem, esmu ekskuzējusies no meetinga uz 2 mins, lai aizietu izšķirt kaķīšu kautiņu blakusistabā. bet es arī esmu pielietojusi kaķīti fonā, lai izšķirtu konfliktsituācijas starp kolēģiem meetingos. viņi tur visi tādi dusmīgi un strīdās, bet es tikmēr ieslēdzu kameru un iedabūju tajā kaķīti un tad visi distraktējas, awww, tas viss, un pēc tam, kad atsākas sarunas par darbu - visi ir mierīgāki un konstruktīvāki un nav jādusmojas :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kaķīši for the win! :D

(Reply to this) (Parent)