Manuprāt, cilvēka prāts nespēj uzturēt nebeidzamu sajūsmas stāvokli, kaut kādā brīdī iestājas tolerance un ir nepieciešams ar vien intensīvāks stimuls, lai to uzturētu, kaut kas no sērijas hedonistic treadmill. Agrāk vai vēlāk iestājas vilšanās sajūta, un jo tu augstāk esi uzšūpojies, jo tālāk šūpoles ies pretējā virzienā. Būt sajūsmā ir forši un vajag, bet kā jau ar visu labo dzīvē, to vajag ar mēru.

(Reply to this) (Thread)

Well, jā, es nesaprotu tos cilvēkus, kas iesēžas šūpolēs un saka "es te vienkārši pasēdēšu, visu ar mēru", the fuck. Zārkā varēs neko nejust, ne par ko nebūt ne sajūsmā, ne izmisumā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es tev teicu, lai tu no šūpolēm neizvelies, nevis lai nešūpojies. Khhhh...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu un es teicu "nemīz", nevis "māci citus dzīvot" :p

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Eh, nemaz neesi mainījusies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paldies :)

(Reply to this) (Parent)