Bet no tā var pats izaugt. Var pārstāt iet uz sapulcēm, var pārstāt sevi identificēt kā (līdz- manā gadījumā)atkarīgo. Nedomāt par to ikdienā vai vispār, bet apzināties, ka kaut kādās situācijās vecie niķi var izpeldēt, saprast, kāpēc tas tā notiek, un mūvot on, neiesēžoties tajā un neiegruzoties. Katrs uz sapulcēm iet tik bieži un ilgi (un domā tajās kategorijās un dzīvo tajā telpā), cik vajag viņam pašam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nav saprotams, kāpēc vispār tiek implicēts, ka AA jābūt kaut kādam veiksmes vai neveiksmes stāstam. Tā ir pašpalīdzības metode, ko izdomāja ASV trīsdesmitajos grupiņa dzērāju, kuri konstatēja, ka viņiem paliek vieglāk un uzlabojas dzīves kvalitāte, izrunājoties savā starpā. Nekur nav teikts, ka AA palīdzēs visiem vai ka visu cilvēku mentālais stāvoklis ir piemērots pilnvērtīgai alkoholisma būtības izpratnei. AA nekad nepretendē kā kaut kādus terapeitiskus pakalpojumus sniedzoša organizācija. Katrs pats iet pēc saviem ieskatiem un izvērtē, vai tur kas der, vai nē. Turklāt AA nepropogandē alkoholiķiem mudīgi iet tur pievienoties. Reklāmas nav vispār. Kas pats atrod viņu idejas par labām esam, brīvprātīgi un bez maldināšanas vai pievilināšanas viņiem piezvana un apmeklē sapulci.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu vispār jau 12. solis ir "Ieguvuši garīgo atmodu, ko deva šie soļi, mēs centāmies nest šo vēsti alkoholiķiem un lietot šos principus visās dzīves jomās." Word of mouth & advocacy ir reklāmas forma, par kuru jebkurš mārketinga menedžerītis čurā karstu.

(Reply to this) (Parent)

jā, man, piemēram, ne 25 gadi nepagāja, kamēr sapratu, jeij! Droši vien pati vainīga, ka dura un agrāk nepieleca, ka tas, ko man bērnībā stāstīja kā vienīgo patiesību, varētu arī tāda nebūt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, es jau no sākta gala esmu sapratusi, ka AA nevar mani mudināt turpināt darbību ar viņiem, ja man nav tādas vēlēšanās / varēšanas. Ļoti daudziem, savukārt, ir – tieši tāpēc, ka viņi saņēma atbalstu (daudz nopietnāku nekā man ir nepieciešams, varbūt tāpēc, ka eju individuālo terapiju) no citiem pieredzējušākajiem biedriem un saskatīja jēgu palīdzēt jaunpienācējiem. Viena Al-Anon dalībniece man tā arī pateica: man liekas, ka mēs te nākam jaunpienācēju dēļ. Visas tās huiņas jau ar laiku var izrunāt citur vai pats ar sevi mājās, bet tam vienam cilvēkam, kam iestājusies tā apakšā, tam vajag to vietu, kur atnākt un redzēt, ka neesi tāds vienīgais un ka var palikt labāk.

Nezinu, es nekad neesmu izjutusi nekādu spiedienu. Un vēl der atcerēties, ka katra grupa ir bezmaz kā suverēna vienība. Gan jau, ka dinamika grupu ietvaros stipri atšķiras. Tava grupa pirms 25 gadiem tikpat labi varēja būt smadzeņu skalošana, bet tas nenozīmē, ka tas notiek šodien.

(Reply to this) (Parent)