Esmu dzirdējis, ka pret atkarībām labāk palīdz nevis stingrāks raksturs, bet prasmes. Droši vien ka kaut kas tajā ir – nu kā KBT: kad iegribas lietot, ja ieradinātas pareizās automātiskās domas un darbības, tad laikam ir vieglāk. Lai gan pieļauju, ka cilvēki ir dažādi, un vieniem jau tāpat ir automātiski aizsargmehānismi, bet citi ir visu mūžu jākruķī, lai viņi nenogrimtu.

Bet tā kā psihologiem efektīvu programmu trūkst, izskatās, ka AA ir praktisks risinājums. Varbūt nav ideāla, bet tas vismaz ir kaut kas, kas strādā. Farmakoloģiskie risinājumi, kā naltreksons u.c., arī nav īpaši efektīvi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Praktisks tāpēc, ka ir ērts un principā nekad nebeidzas. Medikamenti varētu būt pat ļoti efektīvi, bet ja cilvēks pārtrauc tos lietot vai apmeklēt kādu efektīvu terapijas programmu un vairs neko nedara, tieksmei pēc lietošanas vajadzētu atgriezties, un parasti tā arī notiek. AA principā varētu aizstāt ar jebkādām citām programmām vai nodarbēm, kas sekmē personības izaugsmi, tikai - ja cilvēks vairs regulāri neatcerēsies, ka viņam joprojām ir bīstami lietot alkoholu, ir grūti pateikt, kas notiks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Naltreksons neārstē tieksmi (craving), bet tikai noņem patikšanu (liking) no alko. Tieksme saglabājas uz visu mūžu. Laikam vienīgā iespēja ir neļaut prātam reaģēt uz šo tieksmi un aizpildīt to, ar kaut ko citu.

Nezinu neko daudz par AA, bet par psihterapijām ir dzirdēts, ka pētījumos tās visas ir vienādi efektīvas, tas ir, neatkarīgi no konkrētās metodes. Iespējams, ka AA ir tajā pašā groziņā.

(Reply to this) (Parent)