Oktobris 10., 2017
| 06:36
|
Comments:
1) slimība pirmkārt ir konkrētā indivīda problēma, ja sabiedrība ir ietiekoši labturīga, ka var atļauties palīdzēt, tad labi visiem, 2) jā, arī citas smagās un lipīgās būtu ok sarakstā, 3) svītru kaut cik saprātīgi novelkot - apzināta darbība kopā neinformēšana (līdz ar to vectēvs/mazdēls ar informētiem vecākiem zem panta netrāpīs) un lipīgumu/bīstamību, ar līdzīgu uzskaitījumu kā zemāk minētajos MK noteikumos, var pasargāt apkārtējos nepakarot saslimušos.
Primārais scenārijs, uz kuru skatos ir ONS vai attiecības, kur viens zina, ka ir inficēts, bet neinformē un inficē otru. Varbūt svarīgs tas personīgais moments, jo lai arī dabūt TBC, jo kāds uzšķaudīja ir neforši, bet tas ir mazāk personīgi, vairāk shit happens moments.
Sākotnēji, 80-ajos, tā patiešām bija pārsvarā narkomānu un homoseksuāļu slimība, bet vai tas bija iemesls kāpēc tika kriminalizēta nezinu. Panika tad bija liela un pastarās dienas scenāriji likās reāli - vēl nedaudz, nedaudz un aizies sniega pika. Realitāte gan pierādīja, ka pat āfrikās ar vājprātīgu inficēto procentu cilvēki vairojas ātrāk nekā vīruss spēj nogalināt vai arī vīruss piebremzēja savu izplatīšanos, lai visus nenogalinātu reizē ar to izbeidzoties arī pašam.
man šķiet, ka ASV "war on drugs" ir jauks piemērs par to, kas notiek, kad kriminalizē visu pēc kārtas - rezultātā cietumi ir pārpildīti, tiesneši pārstrādājušies un pilnīgi mierīgi var būt tā, ka tiek ielikts cietumā cilvēks, pie kura atrastas divas šļirces, bet cits cilvēks, kas šķērsielā kādu nežēlīgi piekāvis, tiek palaists vaļā, jo tiesu sistēma ir aizrijusies
bet infekcijas slimības ir visas sabiedrības problēma, turklāt daudzos gadījumos pat primāri - it īpaši tas attiecas uz HIV ar tā ilgo inkubācijas periodu, bet daļēji arī uz citām infekcijas slimībām (piemēram, daudzas slimības, kuras pieauguši, veseli cilvēki tehniski var "izstaigāt", bet bērni un veci ļaudis aplīp un mirī nost) - nemaz nerunājot par zaudējumiem ekonomikai (gan zaudētais darbaspēks slimības laikā, gan milzīgi ieguldījumi veselības aprūpē, mēģinot ārstēt ielaistas problēmas)
Attiecībā uz narkotikām man ir tāda savtīga pozīcija, ka lietošana ir katra privāta lieta (kāds pārsteigums), bet būtu labi mazināt risku, ka kāds, kuram nepietiek devai, apdraud apkārtējos.
Par infekcijas slimībām man tāds personīgs stāsts - daudz laika bērnība pavadīts infekciju kabinetā un sarunas pie galda par AIDS 80-o vidū kā normāla parādība, līdz ar to man grūti novilkt svītru, kur indivīda brīvība, kur sabiedrības uzdevums, jo tās slimības ir, cilvēki slimo un mirst, bet tāda ir dzīve.
gan jau ka visiem ir grūti novilkt svītru :) |
|
|