Par pacientiņiem ar depresiju māca nevis ētikas kursos, bet psihiatrijas kursos, tiem, kam šāda saskarsme var noderēt. Vai, ja tādu nav, tad kādos psiholoģijas kursos - zem nosaukumiem 'saskarsme', vai 'cilvēkresursu zinības' utml. Ētika pret depresiju nav diez ko efektīva. Politika vēl jo mazāk.

Kursi ar ētikas elementiem ir daudziem, vismaz tur, kur bakalarus pats tiešām var kādas ziepes savārīt, nevis šajā līmenī strādāt tikai stingrā uzraudzībā pēc striktiem norādījumiem. Tikai tos bieži sauc nevis 'ētika',bet , piemēram 'profeisonālā atbildība' vai, 'tiesiskais regulējums', vai 'profesionālā etiķete'.

Un te arī daļa no sāpes - kamēr mīksto zinātņu pārstāvjiem 'atbildība' ir tāds foršs topikstārterītis, kura lietošana signalizē indivīda Izglītotību Domātspēju un Woke-esamību, tikmēr vairumam pārējo 'atbildība' ir jēdziens ar ļoti konkrētām un nopietnām juridiskām sekām, ar to nejokojas.

Cilvēki arī bez ētikas kursiem neuzkaras pie pirmās ambivalentās atbildes vairāk, kā cilvēki bez būla loģikas kursa uzkaras pie pirmā EXNOR vai dubultnegatīvā siloģisma.

Savukārt sarežģītie jautājumi tāpēc jau ir sarežģīti, ka ar tiem labāk tiks galā speciālisti, nevis 'visu varu, gan iprītu sintēzes metodi izdomāt, gan ietekmi uz bioloģiskiem organismiem izpētīt, gan dispersijas mehānismu uzcept, gan loģistikas jautājumus, psiholoģisko iedarbību un ētiskās sekas izanalizēt' universālie daudzjomģēniji.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Plus daudz, īpaši par pēdējo paragrāfu (tieši to pašu es attiecinu arī uz politiku).

(Reply to this) (Parent)