nu vispār ētika, ja par to domā sistēmiski un no paša sākuma, nav kaut kas tāds, par ko būtu Drausmīgi Jāšaubās Gadiem No Vietas, bezjēdzīga un ilgstoša čakarēšanās rodas kā reiz no tā, ka nemāk domāt un runāt par šiem jautājumiem un apjūk pie pirmās ambivalentās atbildes.

lai gan nevar noliegt, ka, ja atmet ētiku, tad viss notiek ātrāk un vienkāršāk, danunah to sūdu vispār. droši vien tāpēc arī daudzās fakultātēs "mana joma+ētika" kurss nav, ātrāk un veiksmīgāk tak ir iemācīt bez ētikas. ētiku mēs uzspiežam tikai tiem nabaga zinātnieciņiem, kuri ar tās neievērošanu var fiziski iznīcināt pētāmo lauku, faktiski ētika ir tāds drošības tūlis "ja tu gribi vēl papētīt to savu pacientiņu ar depresiju, šitā tu vari panākt, ka viņš nepārgriež vēnas jau rīt un nesabojā tev doktora disertāciju".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas nav gluzi precizi teikt, ka etika tiek uzspiesta tikai tapec, lai nesabojatu zinatnes lauku. Etikas apstiprinajumos tiek izsverti visi etikas aspekti, ari stipri arpus petamas temas.

Par etiku no pasa sakuma domat biezi nav iespejams, jo daudzi etiski diskutablie atklajumi nereti ir nejausi, vai blakusprodukts etiski visnotal apsveicamiem vai neitraliem petijumiem. Vai ari savstarpeji nesaistiti neitrali paralelie petijumi, kura katrs atseviskais petijums ir pilnigi OK, kombinacija rada kaut ko diskutablu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ar "domājot no paša sākuma" vairāk tā kā "trenēties domāt par ētiku jau no bakalaura līmeņa, lai tad, kad ir damācījies līdz doktoram, būtu knee-jerk reaction nevis "zinātne ir laba, atbildība ir slikta", bet "interesanti, kur ir riski/problēmas?""

ajmīn ir taču nozares, kurās nebūt ne slikti zinātnieki tomēr šo knee-jerk reaction ir daudzmaz apguvuši un nav gluži tā, ka tas būtu drausmīgi ierobežojis viņu mentālo kapacitāti vai darba tempu (nu tb man nekad nav bijis tā, ka padomātu "davaj labāk aiziešu pie tā ginekologa, kas nekad nav mācījies ētiku - kamēr ētiskais vēl nav rokas nomazgājis, mans neētiskais jau ir visu nodarījis, progress, ātrums, super", ditto psih* speciālisti)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atļaušos piebilst, ka roku mazgāšana un ar to vienā kategorijā esošās lietas gan ir tīri drošības tehnikas piemēri, savukārt par to nepieciešamību (ciktāl pamanīju) nevienā no trim pēdējām diskusijām neviens neko neiebilda.

(Reply to this) (Parent)

Pat, ja ir macits par etiku ( Man piemeram, ir macits. Es nezinu, kuras universitates un specialitates nemaca), nav jau vienmer tik skaidrs, kad butu jaiestajas tai knee-jerk reakcijai.
Piem, nemot to pasu piemeru, te ir tie petijumi, kas kopuma noveda lidz CRISPR metodei: https://www.broadinstitute.org/what-broad/areas-focus/project-spotlight/crispr-timeline

Kura bridi saja petijumu laika linija, tavuprat, bija jaiestajas knee-jerk? Taja bridi, kad nesaistiti petija DNS strukturas, vai problemu jogurta razosana, vai ari shuunu imunsistemas ipatnibas?

Medicina etika ir attistita, jo petijuma subjekts medicina pec definicijas ir cilveks, un par etiku uztraucas cilveki (to mazaka mera, bet ari paplasinot uz dzivniekiem, jo dzivnieki ir kaut kas mums lidzigs); tapec, ka tas vinus iespaido un viniem piemit speja par etiku domat. Ja par etiku uztrauktos atomi, tad atomfizika butu etiskaka zinatne drosi vien, jo ka mus atomus sita bez jebkada consent masveida manipule un nogalina un rada tehnologijas, kuru rezultata tiks nogalinati vel triljoni atomu!

(Reply to this) (Parent)

Nevar ari isti salidzinat arstu, kas strada ar jau izpetitu metodi, kuras pielietosana temps butiski nemainas. Ta nav zinatne, ta ir prakse.
Bet mediciniskos petijumos etikas apsverumi loti butiski ietekme zinatniska progresa tempu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā arī ir viena no specifiski bioloģijai un medicīnai raksturīgajām standarta problēmām pa regulācijas līniju. Tādā gaismā es ļoti labi saprotu Tīla & Co. vēlēšanos saīsināt aprobācijas posmus un vienkāršot daļu no masīvās birokrātijas, kas ir saistīta ar šādu apsvērumu īstenošanu.

(Reply to this) (Parent)

Par pacientiņiem ar depresiju māca nevis ētikas kursos, bet psihiatrijas kursos, tiem, kam šāda saskarsme var noderēt. Vai, ja tādu nav, tad kādos psiholoģijas kursos - zem nosaukumiem 'saskarsme', vai 'cilvēkresursu zinības' utml. Ētika pret depresiju nav diez ko efektīva. Politika vēl jo mazāk.

Kursi ar ētikas elementiem ir daudziem, vismaz tur, kur bakalarus pats tiešām var kādas ziepes savārīt, nevis šajā līmenī strādāt tikai stingrā uzraudzībā pēc striktiem norādījumiem. Tikai tos bieži sauc nevis 'ētika',bet , piemēram 'profeisonālā atbildība' vai, 'tiesiskais regulējums', vai 'profesionālā etiķete'.

Un te arī daļa no sāpes - kamēr mīksto zinātņu pārstāvjiem 'atbildība' ir tāds foršs topikstārterītis, kura lietošana signalizē indivīda Izglītotību Domātspēju un Woke-esamību, tikmēr vairumam pārējo 'atbildība' ir jēdziens ar ļoti konkrētām un nopietnām juridiskām sekām, ar to nejokojas.

Cilvēki arī bez ētikas kursiem neuzkaras pie pirmās ambivalentās atbildes vairāk, kā cilvēki bez būla loģikas kursa uzkaras pie pirmā EXNOR vai dubultnegatīvā siloģisma.

Savukārt sarežģītie jautājumi tāpēc jau ir sarežģīti, ka ar tiem labāk tiks galā speciālisti, nevis 'visu varu, gan iprītu sintēzes metodi izdomāt, gan ietekmi uz bioloģiskiem organismiem izpētīt, gan dispersijas mehānismu uzcept, gan loģistikas jautājumus, psiholoģisko iedarbību un ētiskās sekas izanalizēt' universālie daudzjomģēniji.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Plus daudz, īpaši par pēdējo paragrāfu (tieši to pašu es attiecinu arī uz politiku).

(Reply to this) (Parent)