Zinu šo sajūtu - tā pāriet. parasti arī pusgada laikā. Kā Vācietis teica: "Dzeja pie manis atnāk, Dieviņš iečukst ausī, ir jāpieraksta".

Drīkst pajautāt, kur Rīgā, kādā kafejnīcā/bārā/krogā/restorānā Tu ieteiktu rakstīt divdzeju?

Es ar savu dzejnieci, mēs meklējam vietu. Lai būtu labs apgaismojums, bet arī laba atmosfēra. Labs vīns ir kā bonuss, bet ne obligāti.

(Reply to this) (Thread)

Apsaras tējas namiņš droši vien kā "mierīgākā atmosfēra, neviens netraucē"

Praktiski, no otras puses, varbūt labāk mesties ārā no komforta zonas un iet kaut kādā nenormāli skaļā verķī (a ļa Leningrad, Ala, whatever), kur ir iespējams sazināties tikai pierakstot lietas, nu tb lai neatslābst uzmanība un lai tas komforts un ērtības neaizmidzina :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paldies par ieteikumiem, Ala viņai patīk. Apsaras namiņš šķitis man iekārojams, būs jāmēģina pielauzt uz to.

Tāds šoka variants arī ir ideja, jā, taču mēs jau rakstītu melanholisku, juteklisku dzeju. Tam vajag mieru, manuprāt.

(Reply to this) (Parent)