|
Septembris 16., 2016
 | 07:15
Vakar nonācu līdz atjautai, ka varētu nekad-nekad vairs nerakstīt
(Protams, ja pēdējais pusgads ir rādītājs, totāli varētu, un pat nekas daudz nebūtu jāmaina)
Un pat sūds par literatūru, skaidrs, ka tās grāmatas ir kaut kas tāds, kas pēc uzrakstīšanas kļūst par spītības izpausmi, publicēties galvenokārt tādēļ, lai norautu to gabalu no sevis un ietu tālāk vēl vieglāks (tikai tagad es nepavisam nezinu, vai es būšu vieglāks, varbūt tikai vēl vairāk izsmērēšos starp visiem cilvēkiem, kas no manis kaut ko grib)
Bet, protams, kur tu, cūka, liksies, bet, protams, tas viss no tā, ka neesmu rakstījusi, nevis esmu, un no tā, ka ir dažas epizodes MBD, kuru dēļ man vēl joprojām kļūst fucking skumji
|
Comments:
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/172529/41635) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) eos |
|---|
| Date: | 18. Septembris 2016 - 10:33 |
|---|
| | | (Link) |
|
Zinu šo sajūtu - tā pāriet. parasti arī pusgada laikā. Kā Vācietis teica: "Dzeja pie manis atnāk, Dieviņš iečukst ausī, ir jāpieraksta".
Drīkst pajautāt, kur Rīgā, kādā kafejnīcā/bārā/krogā/restorānā Tu ieteiktu rakstīt divdzeju?
Es ar savu dzejnieci, mēs meklējam vietu. Lai būtu labs apgaismojums, bet arī laba atmosfēra. Labs vīns ir kā bonuss, bet ne obligāti.
Apsaras tējas namiņš droši vien kā "mierīgākā atmosfēra, neviens netraucē"
Praktiski, no otras puses, varbūt labāk mesties ārā no komforta zonas un iet kaut kādā nenormāli skaļā verķī (a ļa Leningrad, Ala, whatever), kur ir iespējams sazināties tikai pierakstot lietas, nu tb lai neatslābst uzmanība un lai tas komforts un ērtības neaizmidzina :)
| | From: | eos |
|---|
| Date: | 18. Septembris 2016 - 10:51 |
|---|
| | | (Link) |
|
paldies par ieteikumiem, Ala viņai patīk. Apsaras namiņš šķitis man iekārojams, būs jāmēģina pielauzt uz to.
Tāds šoka variants arī ir ideja, jā, taču mēs jau rakstītu melanholisku, juteklisku dzeju. Tam vajag mieru, manuprāt. |
|
|
