Izskatās, ka Tev izdevās mani totāli notriggerot.

Ja man būtu bijusi iespēja, es pēc videnes sēdētu mājās ar bērniem un nodarbotos ar origami un tamborēšanu.

Skuju man - aizgāju studēt par skolotāju. Pēc tam filozofiju, pēc tam fizika. Beigās tomēr paliku par skolotāju. Zna4it augstskolā atsēdēti apmēram astoņi gadi. Pa šo laiku bērns jau ietu pats skolā, ja es pēc videnes būtu tikusi pie bērniem.

Un vēl tas sidrsapziņas pārmetums, ja nu man skolas bērni un bērnu pieskatīšana ir vnk tāpēc, ka pašai nav bērnu?

(Reply to this) (Thread)

Es ceru, ka tu apzinies, ka "sēžot vienai mājā ar bērniem", turklāt daudzskaitlī, origami un tamborēšana ir nevis nodarbības, ar kurām aizpildīt to miljonu dīkā laika, kas tev ir, bet de facto vienīgais, ko ir iespējams darīt 10 sekunžu atstarpēs starp vienu dizāsteru un nākamo :)

Praksē/intelekta attīstības ziņā noteikti tiem bērniem lielāks labums ir no skolas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā kā esmu vākusi jebkāda vecuma bērnus, no zīdaiņa līdz bērnudārzniekiem, tad esmu ļoti apzinīga. Sēdēt pie gultiņas un adīt/tamborēt ir teju vienīgais, ko var darīt, lai nenovērstu uzmanību no galvenā.

Tā jau ir. Mācu matemātiku, gribētu mācīt kritisko domāšanu, bet otrs Artis Svece LU nav vajadzīgs.

(Reply to this) (Parent)