Marts 23., 2016
| 09:38
|
Comments:
man, btw, bija līdzīgi tajos stāstos ar klupšanu pie teikumiem, vismaz sākumā, pēc tam laikam pieradu. varbūt baidās mainīt viņas stilu, nez.
nēnu augstākkomentētajā "Mirušie nepiedod", teiksim, tas stils ir intonatīvs, vai nu tu uzķer balsi vai neuzķer, un, ja neuzķer, tad besī,
beeet man šķiet, ka IŽ tas nav intonatīvi/apzināti, ka tā vienkārši ir neveikla valoda (viņa tak nevarētu gribēt dažādus stāstus rakstīt vienādi tizlā intonācijā?)
From: | unpy |
Date: | 23. Marts 2016 - 10:45 |
---|
| | | (Link) |
|
Ahā. Intonatīvs, tātad. /pierakstu/
tas nemazina tizlumu, protams, tb noteikti to varēja izdarīt kkā labāk, bet
ir autori, kuru stils reizēm ir reāli jokains, bet tad, kad tu ielec iekšā un saproti, kā viņam būtu jāskan galvā, tad sāk patikt, attiecīgi tur būtu, teiksim, Zeibots vai pēdējais Vladis Spāre, vai laikam Rukšāne, vai Gundega Repše, vai, teiksim, Frīdvalds, no ārzemniekiem, piemēram, Sabaļauskaite un Kivireks - tas var patikt, var besīt, bet šo stilu īsti nevar atdalīt no autora un "salabot", ja vien pašu autoru ļoti labi nepazīst un nemīl (t.i., labs redaktors var palabot ar tekstu "šitais neizklausās pēc tevis, bet šitā varbūt vairāk izklausītos"),
un ir autori, kuriem vienkārši nav valodas melodijas iekšā, un teksts izskatās samocīts, un redaktors to var reāli glābt, brutāli labojot visus teikumus, kas neskan,
promska tas atdalījums pirmajiem no otrajiem ir subjektīvs (kādam skan galvā, kādam citam atkal neskan), bet man (subjektīvi) šķiet, ka IŽ pieder otrajiem.
he, tagad es laikam neveikli izteicos, jo nebiju gribējis sacīt, ka IŽ stils ir apzināti veidots.
btw, kā tev jaunais Spāre & Venters? kaukad gudrīdos redzēju, ka izlasīji, bet neviens neko par tiem nesaka
par Spāri man mētājas Satori recenzija, kaut kad jau nopublicēs, īsos vārdos jāteic, ka stabili ieguva gada balvu kategorijā "wtf did I just read"
par Venteru secināju, ka ņifiga nesaprotu, kā viņu jāsaprot, tb kaut kas man šausmīgi patīk un kkas atkal šausmīgi ne, un es pat nezinu, kurš ir kurš, tb jāpalasa kaut kādas iepriekšējās grāmatas (kas ir baiss caurums manā lit. izglītotībā) => tā ka, ja vari ieteikt "the ultimate Venters", iesaki, lūdzu
jā, man ar Venteru bija līdzīgi, jo neko neesu lasījis, sou neko nevaru ieteikt. brīžiem bija sajūta kā tādā dziedājumā, citur - kā viņš būtu atrakstījies par grēksūdzi pie psihiatra.
par Spāri es kaukur jau uzrakstīju, ka galveno sev piederīgo balvu (par "gada teicienu") viņš jau ir ieguvis, sou jā.
+ es pat nezinu, vai stilu, kas nav "apzināts" ar domu "pats zinu, kā tas izklausās, un iepūtiet" vispār var saukt par stilu un attiecīgi mainīt/sabojāt |
|
|