Oktobris 1., 2015
| 10:31
|
Comments:
Gribēju teikt 'bet tikko tak kaut kādu SciFi tieši tieši par šito lasīju'.
Nu ja. Bet te minēt laikam būs spoileris. Nu, to apbalvoto noveli, kura tev ļoti patika un man likās pārāk, err agenderiski pretencioza (un tad es drosmīgi minēju, ka Tev jau viņa noteikti dēļ šitās vienas idejas patika. Šitās, nevis agenderisma).
man patika poēzijas dēļ galvenokārt, bet šitais un agenderisms apmēram vienādi ļoti, what's not to like?
Šitā ideja tur bija smuki, bet, ne tik, lai atsvērtu agenderismu, kas tomēr bija gimmicky un sita ārā no literatūras maģijas - nu nevar grūzt sieviešdzimtes vārdus degunā līdz lasītāja stāstam līdzpeldošais konstrukts aizrijas. Ir skaistāki piemēri, kas vai nu neuzkrītoši defaultējas uz vīriešdzimti, vai ātri pieradina lasītāju pie neitrālo vārdu lietošanas.
-_- nu arī tu trāpīji man tieši posmā, kurā man nenormāli, nenormāli besī, ka cilvēki vērtē grāmatas tā, it kā tas būtu objektīvi un it kā varētu prezumēt, kā tas iedarbojas uz abstraktu "lasītāju"
tev tas šķita gimmicky, tev šķita, ka nevar tā darīt, tev šķita, ka aizrijas, tev šķita, ka piemēri, kuros defolts = vīriešdzimte vai neitrāli ir krutāk
man tā nešķita, un es arī, teiksim, pat netaisos deklarēt, ka "lasītājam ļoti patīk poētiskā izteiksme"
Jā, nu tā nu reiz ir iemācītā vērtējumu rakstīšana pasīvajā balsī, neuzsverot pirmo personu 'šī zivs ir sausa', nevis aktīvajā, pirmo uzsverošajā 'man šķita, šī zivs ir sausa'.
Protams, ka vērtējumi ir subjektīvi un tā tie arī būtu jāuztver. Lai gan tos raksta tā, lai tie varētu izskatīties arī objektīvi.
Ann Leckie, Ancillary Justice
2014 Hugo balvas ieguvēja. |
|
|
|
Sviesta Ciba |