Atceros, kad mēs par to, ko var uzskatīt par "personu", runājām fil. lekcijās, tad tur bija visādas mini situācijas, kuras mums vajadzēja komentēt, un vienā no tām, ja neko tagad neajucu, mirstošas sievietes identitāte bija pārkopēta uz robota, un, kad tā dāma nomira, robots gribēja nākt un dzīvot tās sievietes mājā kopā ar ģimeni, bet tā, protams, negribēja dzīvot kopā ar "kopiju", tāpēc nelaida robotu iekšā pa durvīm, un pēdējais teikums tur bija "and that made her really sad", kas man personīgi izklausās pēc potenciāla aizsākuma kādai šausmu filmai.

Man šķiet, ka cilvēki reizēm jau tāpat nenormāli sapišas, dīlojot ar savām oriģinālajām identitātēm, kur nu vēl ja spēlītē iesaistītos kopijas...

(Reply to this) (Thread)

šajā kontekstā must read ir Mecingera "The Ego Tunnel", kas diezgan jaudīgi uzdod jautājumu "a kas vispār ir tas es"

(Reply to this) (Parent)

tas ir apmēram seriāla humans sākums :)

(Reply to this) (Parent)