Pseidobudists abās situācijās padomātu, ka kliegšana uz citiem cilvēkiem, neatkarīgi no vecuma, ir tāda kā slimības izpausme, kaut ko citu ļoti grūti padomāt, vienam no kliedzējiem tā ir akūta, otram hroniska, bērns konkrētajā gadījumā ir tikai instruments, kas šo ligu uzrāda, līdzīgi kā termometrs tikai parāda, ka cilvēkam ir paaugstināta temperatūra, vienam mož gadiem, otram īslaicīgi. Līdz ar to, kāds tur "nedrīkst"? Jā, slikti, ja cilvēks slims, visvairāk jau viņām pašam, bet kas tur pretīgs, dīvains vai "neētisks" un palīdzība abiem būtu vajadzīga, iespējams, tam, kurš hroniski slims, tomēr vairāk par to, kurš akūti. Bet, ja tā cilvēka veselībā nebūtu kādu iemeslu pēc ļoti ieinteresēts es pats(tuvākais draugu loks, kas sniedz zināmu komfortu vai kas tāds), protams, ka man būtu absolūts pofig un kapātu vanagu.

(Reply to this) (Parent)