Varbūt tas nepieciešams tev pašai, lai visu atlikušo mūžu negruzītos un neštukotu, kā atriebties kādam, kurš tramjavajā uzkāpis uz kājas? Lai gan nav izslēgts, ka kriestieši domā savādāk, lai stāsta paši!

(Reply to this) (Thread)

"kāpēc" man ir skaidrs, "kā" nav. nu tb es dusmotos, ja man kāds piedotu par kaut ko, ko es neesmu darījusi. piedot un izlikties, ka es neko neesmu piedevusi? kāpēc man būtu jāuzbūvē sev papildu izlikšanās siena, lai pēc tam pati būtu vainīga, ja tajā ieskrienu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Piedošana ir pilnīgi iekšējs un no apkārtējo rīcības neatkarīgs akts.

Pārstāšana sāpēt/dusmoties par aizvainojumu, kas pastāv galvā, neatkaŗigi no tā, vai tam objektīvajā realitātē ir cēlonis, vai nav. Subjektīvi eksistē, tātad par to ir jāpiedod.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"pārstāt sāpēt/dusmoties" un "piedot" ir divas dažādas (lai arī salinkotas) lietas. nu tb ir iespējams "es saprotu un piedodu, bet man vēl sāp" un ir iespējams "man pat nesāpēja, bet es to vēl ilgi nespēšu piedot".

nu tb piedot, ja otrs vēlas piedošanu - abpusējs akts; piedot, ja otrs nedomā, ka ir kko nodarījis - vienaldzības vai aktīvas beznosacījumu mīlestības akts; un reizēm ir tik grūti atšķirt vienu no otra

(Reply to this) (Parent) (Thread)

'piedot' un 'piedot' acīmredzot arī ir divas dažādas (lai arī salinkotas) lietas. Precīzāk kā 'sāpēšanu/dusmas' to nosaukt nevaru. Man 'man pat nesāpēja, bet es to vēl ilgi nespēšu piedot' šķiet mākslīgi sašaurināta 'sāp' definīcija. Vienkārši cita tipa sāpes.

Tas abpusējais ārējais akts nav īsti tas, ko sludina kā dvēselei vajadzīgu. Ja tas ir kopā ar personīgo iekšējo - jā, tur tad ir vēl pretī tas, kuram tiek piedots un saņemt piedošanu arī ir pozitīvi. Bet..biežāk tā ir sociālo normu izpilde, nevis tas dvēseli dziedējošais akts. Tāpēc tā paša nosaukuma lietošana... Nav jau variantu.

(Reply to this) (Parent)